Sīrijas tuksnesis

Sīrijas tuksnesis

Sīrijas tuksnesis (arābu: بادية الشام, Bādiyat ash-Shām) ir plašs tuksneša un pustuksneša apgabals Tuvajos Austrumos. Tas aizņem lielu daļu Sīrijas austrumu un dienvidu teritorijas, kā arī iestiepjas Jordānijā, Irākā un Saūda Arābijā.

Tuksnesis atrodas starp Eifratas ieleju austrumos, Haurānas un Damaskas apgabaliem rietumos, Arābijas tuksnesi dienvidos un Mezopotāmijas līdzenumiem ziemeļaustrumos. Tā ainavu veido akmeņaini plato, sausas ielejas, stepes un smilšaini apvidi.

Ģeogrāfija

Sīrijas tuksnesis nav vienots smilšu tuksnesis, bet galvenokārt akmeņains un stepjveida pustuksnesis. Tajā ir maz pastāvīgu ūdens avotu, bet vairākās vietās atrodas oāzes, no kurām pazīstamākā ir Palmīras apkārtne.

Klimats ir sauss un kontinentāls, ar karstām vasarām un vēsām ziemām. Nokrišņu daudzums ir neliels, tādēļ pastāvīga lauksaimniecība iespējama tikai oāzēs vai apūdeņotās teritorijās.

Vēsture

Sīrijas tuksnesis vēsturiski bija nozīmīgs pārvietošanās un tirdzniecības ceļu apgabals starp Vidusjūras austrumu piekrasti, Mezopotāmiju un Arābijas pussalu. Caur tuksnesi gāja karavānu ceļi, kas savienoja Damasku, Palmīru, Eifratas ieleju un Irākas pilsētas.

Antīkajā laikmetā īpaši nozīmīga kļuva Palmīra, kas izauga par bagātu karavānu tirdzniecības centru. Tā kontrolēja ceļus cauri tuksnesim un bija starpniece starp Romas impēriju, Persiju un austrumu zemēm.

Viduslaikos tuksnesi šķērsoja beduīnu ciltis un tirgotāji. Reģions palika svarīgs gan tirdzniecībai, gan militāriem pārgājieniem, jo tas savienoja Sīrijas pilsētas ar Irāku un Arābiju.

Mūsdienās Sīrijas tuksnesī atrodas vairākas naftas un gāzes ieguves vietas, militāri ceļi un stratēģiski svarīgi transporta maršruti. Sīrijas pilsoņu kara laikā tuksnesis kļuva par nozīmīgu kauju un partizānu darbības rajonu, īpaši starp Sīrijas valdības spēkiem, Islāma valsti un citiem bruņotiem grupējumiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sīrijas tuksnesis.