Saņsjindui kultūra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Apzeltītās bronzas maskas

Saņsjindui kultūra (ķīniešu: 三星堆; piņjiņs: Sānxīngduī; tulkojumā: trīs zvaigžņu pakalns) ir Bronzas laikmeta kultūra, kas no 2800 g.p.m.ē pastāvēja Kīnas Sičuanas provincē, līdz beidza pastāvēt 1100-1200 g.p.m.ē.

Tiek pieņemts, ka saņsjindui kultūras beigas pienāca pēc masīvas zemestrīces, kas izmanīja upju tecējumu un lika iedzīvotājiem ūdens meklējumos pārcelties uz jaunu dzīvesvietu 40 km attālajā Jinša, kur atrastie priekšmeti atgādina saņsjindui kultūras priekšmetus.[1]

Saņsjindui civilizācija tiek saistīta ar seno Šu valsti, kas beidza pastāvēt 316. g.p.m.ē.

Jau 1929. gadā vietējais zemnieks, rokot aku, atrada vairākus šīs kultūras akmens un nefrīta priekšmetus, taču toreiz tika uzskatīts, ka ķīniešu civilizācija ir attīstījusies gar Huanhe valsts centrālajos reģionos, kur šajā laikā pastāvēja Šanu dinastijas valsts.

Lielākā daļa no saņsjindui kultūras objektiem 1986. gadā tika atrasti divās ziedojumu bedrēs, kurās tie bija rituāli salauzti un aprakti. Kopš šiem atklājumiem ir ievērojami mainījušies arheologu un vēsturnieku uzskati par Senās Ķīnas vēsturi. Tagad tiek atzīts, ka Ķīnas civilizācija paralēli radusies vairākos valsts reģionos.

1986. gadā atrastās bedres ir pildītas ar bronzas un zeltītas bronzas priekšmetiem kā arī izstrādājumiem no ziloņkaula — maskām, dzīvnieku figūrām, cilvēku statujām u.c. priekšmetiem. Visi priekšmeti veidoti stilā, kas ir pilnīgi atšķirīgs no pārējās Ķīnas kultūras.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]