Pāriet uz saturu

Sabiedrības veselība

Vikipēdijas lapa

Sabiedrības veselība ir zinātne par slimību novēršanu, mūža ilguma pagarināšanu un veselības veicināšanu ar organizētu pasākumu palīdzību. Tā ietver vairākus aspektus, piemēram, veselīgu dzīvesveidu, veselības aprūpes kapacitāti un medicīnas pakalpojumu pieejamību. Sabiedrības veselības stāvokļa raksturošanai nereti izmanto tādus rādītājus kā vidējo mūža ilgumu, cēloņspecifisko mirstību, kā arī hronisko slimību izplatību.[1]

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija norāda, ka sabiedrības veselību ietekmē arī tādi faktori kā sabiedrības saliedētība, uzticēšanās valsts iestādēm un amatpersonām. Citu starpā tie ietekmē arī valstu iespējas krīzes situācijās, atbalsojoties uz drošības pasākumu efektivitāti. Arī infekcijas slimību izplatības gadījumos, piemēram, augstas saslimstības ar Covid-19 dēļ noteikto epidemioloģisko pasākumu efektivitāte pārmijas ar sabiedrības saliedētību.[2]

Sabiedrības veselība un sabiedrības saliedētība ir savstarpēji savienotas jomas tostarp tādā izpratnē, ka augstāki iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītāji ir saistīti ar zemāku sociālās atstumtības līmeni, ekonomisko nevienlīdzību, augstāku nodarbinātības līmeni, labākiem darba apstākļiem un valsts nodrošinātu sociālo atbalstu.[3] Savukārt starp abiem pastāv abpusēji negatīva attiecība tādos gadījumos, kur sabiedrībā pastāvošās normas veicina kādu personu izstumšanu, vienlaikus arī mazinot veselības aprūpes pakalpojumu un ārstniecības efektivitāti, kā tas ir, piemēram, gadījumos, kad sabiedrībā ir izveidojusies diskriminējoša attieksme pret konkrētām personām (piemēram, HIV/AIDS stigmatizācija).[4] Tikmēr psihiskās veselības kontekstā būtiska ietekme (līdz ar socioekonomiskiem faktoriem) ir arī tādiem faktoriem kā piederības izjūtai, solidaritātei un iespējām socializēties.[5]

Sabiedrības veselība Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2023. gada ziņojuma “Valsts veselības profils 2023”, 2022. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā bija 74,8 gadi. Lai arī vidējais paredzamais mūža ilgums kopš 2000. gada Latvijā ir ievērojami palielinājies (no 2000. gada līdz 2010. gadam — par 2,9 gadiem, bet no 2010. gada līdz 2019.gadam — par 2,6 gadiem), Covid-19 pandēmija šo tendenci mainīja, un paredzamais mūža ilgums laikā no 2019. līdz 2022. gadam samazinājās par 0,9 gadiem, pārsniedzot vidējo samazinājumu Eiropas Savienībā.[6]

Būtisks sabiedrības veselības rādītājs ir cēloņspecifiskā mirstība.[7] Pēc organizācijas datiem, nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas no visiem nāves gadījumiem Latvijā var attiecināt uz uzvedības un vides riska faktoriem:

“Sociālekonomiskās atšķirības smēķēšanas, aptaukošanās un pārmērīgas alkohola lietošanas rādītājos ir ievērojamas. Iedzīvotāji augstākajā ienākumu kvintilē retāk smēķē un cieš no aptaukošanās, bet, gluži pretēji, biežāk nekā iedzīvotāji zemākajā ienākumu kvintilē ziņo par pārmērīgu alkohola lietošanu.”[8]

Pakalpojumu pieejamības kontekstā ziņojumā atzīmēts, ka Latvijā ir arī viens no augstākajiem neapmierinātās medicīniskās aprūpes un zobārstnieciskās aprūpes vajadzību rādītājiem Eiropas Savienībā (5% un 10% iedzīvotāju). Kārtība, pēc kuras noteikti veselības aprūpes pakalpojumi, noved pie ilgāka gaidīšanas laika, savukārt tiešie maksājumi, kas ierobežo medicīniskās aprūpes pieejamību, līdz ar citiem faktoriem nesamērīgi ietekmē iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.[9]

Tajā pašā laikā, pašu iedzīvotāju sniegtais vērtējums par viņu veselības stāvokli ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (2022. gadā 50% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņiem ir laba veselība, kamēr vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs šis rādītājs ir 68%). Arī šajā gadījumā ziņojumā atzīmēts, ka iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem ir sliktākā pozīcijā — kamēr — 71% iedzīvotāju augstākajā ienākumu kvintilē norādīja, ka viņiem ir laba veselība, kamēr zemākajā ienākumu kvintilē — tikai 30 % iedzīvotāju. Ievērojami atšķiras arī vīriešu un sieviešu veselības pašnovērtējuma rādītāji: tikai 46% sieviešu norādīja, ka viņām ir laba veselība, salīdzinot ar 56% vīriešu.[10]

Sabiedrības veselība ietver vairākas jomas un tā pārmijas ar sociāliem faktoriem, tomēr galvenokārt sabiedrības veselības joma ir Veselības ministrijas un tās struktūrvienību kompetencē. Pēdējais ietver tādas iestādes kā Slimību profilakses un kontroles centru, par veselības pakalpojumu administratīvajiem aspektiem atbild Nacionālās veselības dienests, turpretim ārstniecības personu un ārstniecības pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzraudzību īsteno Veselības inspekcija.[11]

Veselības ministrija ir izstrādājusi arī galveno plānošanas dokumentu sabiedrības veselības jomā (Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.—2027. gadam), kas pieņemts 2022. gada maijā. Tajā skaidrots, ka sabiedrības veselības rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo “sabiedrības veselības rādītāju būtiska uzlabošanās valstī iespējama tikai tad, ja sabiedrības veselība tiek iekļauta un stiprināta visās politikās, veidojot veselību veicinošu un drošu dzīves vidi, kā arī, ja visiem valsts iedzīvotājiem ir vienlīdzīgas iespējas saņemt uz cilvēku centrētus un integrētus veselības aprūpes pakalpojumus”.[12]

Arī nozarei nepietiekamais finansējums iezīmēts kā būtisks faktors sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanas kontekstā (un tas izcelts arī pirms Covid-19 pandēmijas ārstniecības personu atalgojuma kontekstā, tostarp 2019. gada ārstniecības personu protestu laikā).[13] Finansējuma jautājums izcelts ne vien pamatnostādnēs, bet arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2023. gada ziņojumā, kur skaidrots, ka, neskatoties uz publiskā finansējuma daļas pieaugumu līdz 69,5% 2021. gadā (galvenokārt Covid-19 pandēmijas laikā radušos papildu izdevumu dēļ), aptuveni 27% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem mājsaimniecības sedz no savas kabatas. Veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami palielinājušies, taču tie joprojām ir ievērojami zemāki par Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju.[14]

Pozitīvas izmaiņas sabiedrības veselības jomā tiek saistītas ar izmaiņām cilvēku paradumos, “kas liecina ne tikai par iepriekš veiksmīgi uzsāktām politikas iniciatīvām, bet arī par sabiedrības aizvien pieaugošo veselībpratību un vēlmi uzlabot savu dzīves kvalitāti, uzturot labu veselības stāvokli”.[15]

Tāpat sabiedrības veselības veicināšanas kontekstā ieviesti stingrāki ierobežojumi attiecībā pret alkohola un tabakas tirdzniecību. To vidū nolemts saīsināt alkohola tirdzniecības laiku, kā arī stingrāk regulēt cenu un atlaižu reklāmu. Savukārt no 2025. gada 1. janvāra tabakas un nikotīna produktu iegādes un lietošanas vecuma slieksnis paaugstināts no 18 uz 20 gadiem. Nikotīna spilventiņiem noteikta maksimālā nikotīna koncentrācija — 4 mg, aizliegta to reklāma, distances tirdzniecība un pievienoti jauni marķējuma un sastāva prasību nosacījumi.[16]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Skatīt: http://lsva.lv/sabiedribas-veseliba/; https://www.fm.gov.lv/lv/2-sabiedribas-veseliba-4; Baltiņš M. Lietišķā epidemioloģija. Rīga: Zinātne, 2003
  2. ↑ OECD/European Commission (2024), Health at a Glance: Europe 2024: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/b3704e14-en.
  3. ↑ Chuang, Y.-C., Chuang, K.-Y., & Yang, T.-H. (2013). Social cohesion matters in health. International Journal for Equity in Health, 12(1), 87. https://doi.org/10.1186/1475-9276-12-87; Lavis, J. N., & Stoddart, G. L. (2003). Social Cohesion and Health. No L. Osberg (Red.), The Economic Implications of Social Cohesion (lpp. 121—149). University of Toronto Press. https://doi.org/10.3138/9781442681149-005; Wilkinson, R. G. (1999). Income Inequality, Social Cohesion, and Health: Clarifying the Theory—A Reply to Muntaner and Lynch. International Journal of Health Services, 29(3), 525—543. https://doi.org/10.2190/3QXP-4N6T-N0QG-ECXP; Williams, A. J., Maguire, K., Morrissey, K., Taylor, T., & Wyatt, K. (2020). Social cohesion, mental wellbeing and health-related quality of life among a cohort of social housing residents in Cornwall: A cross sectional study. BMC Public Health, 20(1), 985. https://doi.org/10.1186/s12889-020-09078-6
  4. ↑ Täuber, S. (2018). Moralized Health-Related Persuasion Undermines Social Cohesion. Frontiers in Psychology, 9, 909. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2018.00909; Gruszczyńska, E., & Rzeszutek, M. (2023). HIV/AIDS stigma accumulation among people living with HIV: A role of general and relative minority status. Scientific Reports, 13(1), 10709. https://doi.org/10.1038/s41598-023-37948-7; Latvijas gadījumā skatīt biedrības “AGIHAS” sagatavoto informāciju, piemŗam, 2020. gada pētījumu “Cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, stigmas indekss 2.0” (pieejams: https://agihas.lv/wp-content/uploads/2020/03/AGIHAS-buklets-Stigma-2019-1-44-PRINT-NEW1.pdf)
  5. ↑ Lorant, V., Croux, C., Weich, S., Deliège, D., Mackenbach, J., & Ansseau, M. (2007). Depression and socio-economic risk factors: 7-year longitudinal population study. British Journal of Psychiatry, 190(4), 293—298. https://doi.org/10.1192/bjp.bp.105.020040; Vasile, M. et al. (2023), “Association Between Social Isolation and Mental Well-Being in Later Life. What is the Role of Loneliness?”, Applied Research in Quality of Life, Vol. 19/1, pp. 245-267, https://doi.org/10.1007/s11482-023-10239-z; Perez, L. G., Arredondo, E. M., McKenzie, T. L., Holguin, M., Elder, J. P., & Ayala, G. X. (2015). Neighborhood Social Cohesion and Depressive Symptoms Among Latinos: Does Use of Community Resources for Physical Activity Matter? Journal of Physical Activity and Health, 12(10), 1361—1368. https://doi.org/10.1123/jpah.2014-0261; Chigurupati, M. (2024). Impact of Socioeconomic Status on Depression Prevalence. International Journal of Multidisciplinary Research and Growth Evaluation., 5(4), 1372—1377. https://doi.org/10.54660/.IJMRGE.2024.5.4.1372-1377
  6. ↑ OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). Latvija: Valsts veselības pārskats 2023. OECD. https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv
  7. ↑ Plašākam skaidrojumam skatīt Slimību profilakses un kontroles centra pārskatu “Pārskats par Latvijas iedzīvotāju veselību 100 gadu periodā” (pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/sabiedribas-veselibas-datu-analize)
  8. ↑ OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). Latvija: Valsts veselības pārskats 2023. OECD. https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv
  9. ↑ OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). Latvija: Valsts veselības pārskats 2023. OECD. https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv; plašāk par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/valsts-apmaksati-veselibas-aprupes-pakalpojumi
  10. ↑ OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). Latvija: Valsts veselības pārskats 2023. OECD. https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv; papildus skatīt pēc Nacionālā veselības dienesta pasūtījuma veiktā pētījuma ziņojumu “Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti” (pieejams: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/272/download)
  11. ↑ Skatīt: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/par-mums; https://www.vi.gov.lv/lv/par-mums-0; https://www.spkc.gov.lv/lv/par-mums
  12. ↑ Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojums Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.—2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/332751
  13. ↑ Skatīt: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/simtiem-mediku-pie-saeimas-piketeja-par-algam-nozare-protesti-turpinasies.a337596/; https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-nevienojas-par-algu-paaugstinasanu-medicinas-personalam.a521857/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article
  14. ↑ OECD & European Observatory on Health Systems and Policies. (2024). Latvija: Valsts veselības pārskats 2023. OECD. https://doi.org/10.1787/20fcda00-lv
  15. ↑ Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojums Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.—2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/332751; plašāk skatīt Slimību profilakses un kontroles centra ziņojumu “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022” (https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi)
  16. ↑ Skatīt: https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/nosaka-stingrakas-prasibas-tabakas-aizstajejproduktu-nikotina-spilventinu-importetajiem-razotajiem-un-tirgotajiem-produktu-laisanai-tirgu-latvija; https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/pienem-grozijumus-alkohola-paterina-mazinasanai-sabiedriba-mainis-ta-tirdzniecibas-laika-ierobezojumus

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Projekts "VPP Saliedētība"

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sabiedrības_veselība&oldid=4426565"