Sabiedriska deja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
18. gadsimta sabiedriskā deja. Tulkots virsraksts: Jautra deja atmodina mīlestību un baro cerību ar dzīvīgu prieku (Florence, 1790).

Sabiedriska (sociālā) deja jeb rekreācijas deja ir deja, ko cilvēki dejo, lai atpūstos, iepriecinātu paši sevi un savus partnerus, lai socializētos sabiedrībā.

Sabiedriskā dejā izpildītāji un skatītāji nav atdalīti, jo izpildītāji paši ir vienlaikus arī skatītāji. Sabiedrisko deju raksturo vienkāršība, pieejamība masām, tā no izpildītāja prasa minimālas dotības un treniņu. Sabiedriskām dejām ir raksturīga dejas improvizācija. Sabiedriskās dejas nav iedomājamas bez noteikta kulturālas uzvedības līmeņa saskarsmē, jo sabiedrisko deju uzmanības centrā ir attiecības starp cilvēkiem un partneriem. Daudzas no sabiedriskām dejām ir izpildāmas pāros. Zināmu sabiedrisko pāru deju kopu sauc par balles dejām.[1]

Sabiedrisko deju funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskās dejas dejotājiem paver iespējas dejā paust savu identitāti — emocijas, jūtas, attieksmes. Mērķis ir saturīgi pavadīt brīvo laiku, atpūsties, iepazīties un socializēties caur komunikāciju un sadarbību.

Zinātnieku pētījumi pierāda sabiedrisko deju plašās iespējas. Dr. Psych. Sandra Mihailova atzīst, ka dažādi sabiedrisko deju stili palīdz satikties cilvēkiem, veidot jaunus sociālos kontaktus mazina vientulību, trenē sociālo adaptāciju, harmonizē cilvēka psihisko stāvokli, ārstē dažādas emocionālas, laulības un uzticības problēmas, attīsta spēju sadarboties ar pretējo dzimumu, jutīgumu un atvērtību otram, māca veidot dziļu savstarpēju emocionālo kontaktu, māca uzticēties sev un citiem.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.dejuklubsreveranss.lv/kas-ir-balles-dejas/balles-deju-vieta-deju-formu-klasifikacijas-sistema
  2. Dr. Psych. Sandra Mihailova, Rakstu krājums. Deja, kustība, ķermenis 2013. Drukātava, Rīga. ISBN 9789984853802