Saderināšanās ir formāls vai neformāls solījums starp diviem cilvēkiem nākotnē stāties laulībā. Saderināšanās periods ir no bildinājuma brīža līdz kāzām, un tas parasti iezīmē pāra pāreju no neformālām attiecībām uz gatavošanos juridiski un/vai reliģiski atzītai laulībai. Saderināšanās bieži tiek uztverta kā pāra savstarpējas apņemšanās apliecinājums, un tā var ietvert konkrētus rituālus, piemēram, saderināšanās gredzena dāvināšanu vai svinīgu paziņojumu ģimenei un sabiedrībai. Dažādās kultūrās saderināšanās var būt tiesiski saistošs līgums, kā tas vēsturiski bijis Eiropas un Tuvo Austrumu sabiedrībās,[1][2] vai arī sociāli un simboliski nozīmīgs solījums, bez juridiskām sekām. Dažos gadījumos saderināšanās tiek papildināta ar īpašiem laulību līgumiem, pūru vai līgavaiņa maksājumu līgavas ģimenei.[3][4]
Simboliski saderināšanās kalpo kā laulības priekšvēstnesis, nodrošinot laiku gan praktiskai sagatavošanai, tas ir, kāzu plānošanai, mājvietas iegūšanai, gan emocionālai un sociālai pārejas fāzei. Daudzās sabiedrībās tā ir saistīta ar noteiktiem sabiedriskajiem rituāliem un ģimenes iesaisti, bet mūsdienās to bieži veic privāti vai pāra iniciatīvā. Mūsdienu saderināšanās prakse būtiski atšķiras atkarībā no kultūras, reliģijas, sociālās klases un individuāliem priekšstatiem par attiecībām, taču tā joprojām saglabā savu lomu kā pāra nodoms ar publisku apliecinājumu stāties laulībā.[5][6]
↑Gaurav Chiplunkar, Jeffrey Weaver (2023. gada septembris). "Marriage markets and the rise of dowry in India". Journal of Development Economics 164. doi:10.1016/j.jdeveco.2023.103115.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saderināšanās.
