Sakņkāji

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sakņkaju parstāvji — amēbas.

Sakņkāji (Rhizopodea) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase (agrāk klase Rhizopoda), kuras pārstāvju raksturīga pazīme, kas apvieno pēc formas un uzbūves tik daudzveidīgos sakņkājus vienā virsklasē, ir to kailā ar blīvu apvalku neapklātā ķermeņa spēja veidot protoplazmas pagaidu izaugumus — māņkājiņas, ar kurām tie pārvietojas. Citu kustības organoīdu tiem nav. Māņkājiņas veidojas dažādās vienšūņa ķermeņa vietās. Māņkājiņas ir arī barības uzņemšanas un atkritumvielu izvades organoīdi, jo tās spēj gan aptvert barības daļiņas un ievilkt protoplazmā, gan izmest nesagremotās barības atliekas.

Dažas amēbas (Bistadiidae dzimta) dažkārt veido vicas. Tās atšķiras no līdzīgās sakņvicaiņu Rhizomastigina kārtas ar to, ka spēj nomest vicu un tādējādi nav vairs atšķiramas no īstajām amēbām. Turklāt tās dalās tikai ameboīdā stāvoklī. Vicas ir arī foraminīferu dzimuma īpatņiem (gametām). Daudziem sakņkājiem mēdz būt arī neorganiska čaula. No starkājiem sakņkāji atšķiras ar to, ka tiem nav iekšējā skeleta un radiālas simetrijas. Agrāk starkājus neizdalīja atsevišķā virsklasē, bet tie bija pieskaitīti sakņkājiem. Sakņkāju virsklasē ir piecas klases (Lobosea, Acarpomyxea, Mycetozoea, Filosea, Granuloreticulosea).