Sekens Seifullins

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sakens Seifulins)
Jump to navigation Jump to search
Sekens Seifullins
Сәкен Сейфуллин
Sekens Seifullins
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 15. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Akmolas apgabals, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Kazahstāna Kazahstāna)
Miris 1938. gada 25. aprīlī (43 gadi)
Valsts karogs: Kazahijas PSR Almati, Kazahijas PSR
Tautība kazahs
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, prozaiķis, valsts darbinieks
Valoda kazahu
Literatūras virzieni sociālistiskais reālisms, satīra, novele, romāns

Sekens Seifullins (kazahu: Сәкен Сейфуллин, dzimis 1894. gada 15. oktobrī, miris 1938. gada 25. aprīlī) bija mūsdienu kazahu literatūras pamatlicējs, dzejnieks, rakstnieks un valsts darbinieks.[1] Bija Kazahstānas Rakstnieku savienības dibinātājs. Savos darbos aicināja panākt lielāku kazahu neatkarību no padomju un krievu varas. Nogalināts represijās 1938. gadā. Reabilitēts destaļinizācijas periodā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis kā Seduakass Seifullins (Сәдуақас Сейфуллин) nomadu apmetnē mūsdienu Karaghandi apgabalā.[2]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1905. līdz 1908. gadam Seifullins mācījās krievu-kazahu skolā pie Spasskas misiņa rūpnīcas. Pēc tam mācījās Akmolas draudzes pamatskolā, turklāt 1912. gadā pasniedza krievu valodu musulmaņu medreses audzēkņiem. 1913. gada 21. augustā iestājās Omskas mācību seminārā. Novembrī publicēja savu pirmo rakstu žurnālā Айқап, pēc kā nonāca Omskas ohrankas redzeslokā.

1914. gadā Seifullins kļuva par vienu no pirmās kazahu jaunatnes biedrības Бірлік ("Vienotība") vadītājiem Omskā. Tajā pašā gadā tiek izdots viņa dzejoļu krājums Өткен күндер ("Pagātnes dienas").[2]

1916. gadā strādāja Akmolas apriņķa 12 pagastu īpašuma uzskaites komisijā. Tajā pašā gadā sarakstīja poēmu Толқулар ("Uztraukums"), kuru veltīja 1916. gada nemieriem Centrālāzijā. No 1916. gada 1. septembra strādāja par skolotāju Bugulas skolā. Bija šis skolas līdzdibinātājs.[2]

1917. gada 9. martā pārcēlās uz Akmolu, kur sarakstīja Februāra revolūcijai veltītu dzejoli. Tā paša gada aprīlī Seifullins izveidoja sociālpolitisko un kultūras sabiedrību Жас қазақ ("Jaunais kazahs"). Jūlijā piedalījās laikraksta Тіршілік ("Dzīve") izdevniecībā. No septembra pasniedza trīs mēnešus ilgus pedagoģiskos kursus jaunajā Akmoļinskas krievu-kazahu skolā.[2]

Uzreiz pēc Oktobra revolūcijas sarakstīja poēmu А ну-ка, джигиты!, kura tiek uzskatīta par pirmo padomju kazahu literatūras darbu. 1917. gada 27. decembrī Akmoļinskā tika nodibināta padomju vara. Seifullinu ievēlēja par Akmolas padomes prezidija locekli un iecēla par izglītības tautas komisāru. 1918. gada 1. maijā notika viņa lugas Бақыт жолына ("Ceļā uz laimi") iestudējuma pirmizrāde.[2]

Pilsoņu karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 1918. gada 4. jūnijā Baltā gvarde ieņēma Akmoļinsku, Seifullins tika arestēts un izsūtīts uz Petropavlovskas cietumu. Viņu ievietoja atamana Borisa Aņņenkova "nāves vagonā", kur viņš aizvadīja 47 dienas no janvāra līdz martam.[3] Aprīlī viņam izdevās aizbēgt no Kolčaka cietuma un jūnijā tikt līdz savam dzimtajam ciematam. Pēc diviem mēnešiem bija spiests bēgt uz Aulieatu.[2]

Darbība pēc kara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadā atgriezās Sarkanās armijas ieņemtajā Akmoļinskā, kur tika iecelts par Revolūcijas komitejas administrācijas nodaļas vadītāja palīgu. Tā paša gada oktobrī viņu ievēlēja par Kirgīzu Autonomās Sociālistiskās Padomju Republikas Centrālās izpildkomitejas prezidija locekli. No 1922. gada strādāja laikrakstā Еңбекші қаза» ("Čaklais kazahs"). Tajā pašā gadā iznāca viņa dzejoļu krājums Асау тұлпар ("Nevaldāmais zirgs") un drāma Қызыл сұңқарлар ("Sarkanie piekūni"). Pēc tam strādāja vairākās augstskolās.

Arestēts 1937. gada septembrī. Nošauts kā "tautas ienaidnieks" vienā no NKVD cietumiem Almati pilsētā.[4] Reabilitēts 1957. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Сейфуллин Сакен». Lielā padomju enciklopēdija.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 СЕЙФУЛЛИН САКЕН. inform.kz. 5 October 2009
  3. Светлана Ромашкина. «Сакен Сейфуллин в вагоне смерти Анненкова». vlast.kz, 2018. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 11. novembrī.
  4. «Сакен Сейфуллин. Тернистый путь». e-history.kz. 2014. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 11. novembrī.