Pāriet uz saturu

Saliedētība

Vikipēdijas lapa

Saliedētība (cohesion; arī “kohēzija”)[1] ir jēdziens, kas apzīmē indivīdu un grupu attiecību noturīgumu, kopības izjūtu un orientāciju uz kopīgu labumu.[2] Saliedētība tiek definēta dažādi: (i) kā ģeogrāfiski noteiktam indivīdu kolektīvam piemītoša kopība un līdzdarbošanās, kas izpaužas to attieksmēs un rīcībā;[3] (ii) kā process vai procesu kopums, kas veido indivīdu piederības sajūtu, ceļ labklājību un veicina iesaisti;[4] (iii) kā attieksmju, normu un rīcību kopums, kuru raksturo uzticēšanās, piederības sajūta un gatavība palīdzēt citiem.[5] Plašā nozīme jēdziens tiek lietots, iekļaujot ekonomiskus un politiskus aspektus.[6]

Akadēmiskajā pētniecībā un politikas plānošanā un īstenošanā saliedētība galvenokārt tiek izprasta kā sabiedrības vai kopienas saliedētība, tomēr sociālo faktoru un pasākumu kopums, ko tā iekļauj, atšķiras.[7] Lai arī šis jēdziens pētnieku un amatpersonu vidū tiek izprasts dažādi, galvenokārt ar to tiek domāti tādi sociālie faktori kā dažādu sabiedrības slāņu un grupu vienotība, kopīga identitāte un piederība.[8]

Sabiedrības saliedētība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saliedētu sabiedrību raksturo iedzīvotāju aktīva iesaiste sabiedriskajos un politiskajos procesos, savstarpēja cieņa un uzticēšanās, kā arī vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšana.[9] Sabiedrības saliedētību ietekmē arī vēsturiski[10] un ekonomiski faktori,[11] tajā skaitā, piemēram, iedzīvotāju labklājība un pārticība.[12] Pasākumi, kas vērsti uz saliedētības veicināšanu tādēļ var pārklāties ar dzīves kvalitātes un pārticības veicināšanas pasākumiem.[13] Saliedētības politika tādējādi var tikt skatīta kontekstā ar citām politikas jomām (piemēram, izglītības, finanšu, aizsardzības, veselības un labklājības) un attiecībā pret to, kā saliedētība tiek definēta.[14] Pieņemot plašāku tās definīciju, tajā tiek iekļauti arī tādi faktori kā iedzīvotāju dzīves kvalitāte un ekonomiskā nevienlīdzība.[15] Šaurā tvērumā sabiedrības saliedētības politikas plānošana un īstenošana ir vērsta uz sabiedrības līdzdalības veicināšanu lēmumu pieņemšanā, kā arī piederības un uzticības stiprināšanu.[16]

Sabiedrības saliedētība tiek saistīta arī ar spēju reaģēt uz globāliem vai reģionāliem izaicinājumiem, politikas plānošanā uzsverot saliedētības nozīmi nacionālās drošības, sabiedrības veselības vai migrācijas jautājumos.[17] Sabiedrības saliedētību saista arī ar spēju veikt politiskas reformas, argumentējot, ka politikas veidotāju gatavību negatīvi ietekmē nepietiekama sabiedrības saliedētība, kas ierobežo manevrēšanas iespējas.[18] Tādēļ saliedētības definēšana un metodes tās mērīšanai, kā arī izvēlētie mērījumi tiek skatīti kontekstā ar konkrētās valsts politisko situāciju un motivāciju, kas ietekmē politikas veidošanu.[19] Ņemot vērā, ka sabiedrības saliedētības mērīšana valstu līmenī ir savienota ar politikas veidošanu un īstenošanu,[20] nozīme ir arī citām politikas jomām un to īstenotajiem pasākumiem, kas līdz ar citiem faktoriem ietekmē mērījumu precizitāti, sasniedzamo rezultātu noteikšanu un rada mērķtiecības trūkuma vai pasākumu pārklāšanās riskus.[21] Valstu pieejas sabiedrības saliedētības politikas jomā, līdz ar mērīšanas metožu un valstu īstenoto pasākumu dažādību, var atšķirties, tomēr valstu pieejas iespējams salīdzināt, par kopējo pazīmi izvēloties šādas politikas mērķi, t.i., ko iecerēts panākt ar pasākumu īstenošanu.[22] Tādēļ arī metodes sabiedrības saliedētības mērīšanā nereti tiek veidotas, apzinoties, ka tās pieņem konkrētas vērtības, kas var būt demogrāfiski, sociāli, kulturāli un politiski relatīvas, vienlaikus gan tādā veidā rodas grūtības reģionāla vai globāla mēroga mērījumu veikšanai.[23]

  1. ↑ Pēc “Sociālā darba vārdnīcas”: “Sociālo kohēzija raksturo piederības izjūta, kopienai, saiedrībai vai valstu kopai, sabiedrības slāņu un grupu vienotība, ko veicina materiālo labumu un ienākumu atšķirību mazaināšana sstarp iedzīvotājiem valstīm un reģioniem. SK. pamatā ir demokrātiskie centieni uzturēt sociālo līdzsvaru. Sociālā ekonomiskā un teritoriālā kohēzija ir ES ilgtermiņa mērķi, kuru sasniegšanai ir paredzēti līdzekļi no ES Kohēzijas fonda. Latviešu valodā jēdzienu sociālo kohēziju dažkārt tulko arī kā “sociālā saliedētība”. Bela, B., Ozola, I., Rasnača, L., Rezgale-Straidoma, E., Roga-Vailza, V., & Romāne-Meiere, A. (2023). Sociālā darba vārdnīca. LU Akadēmiskais apgāds. https://doi.org/10.22364/sdtv.23; Eiropas Savienības politikas plānošanas kontekstā kohēzija tiek izprasta kā “ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem un dalībvalstīm”, un tās veicināšana paredz “darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un pārrobežu un starpreģionu sadarbību.” (pieejams: https://www.eca.europa.eu/lv/regional-policy-cohesion)
  2. ↑ Moustakas, L. (2023). Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences. Encyclopedia, 3(3), 1028—1037. https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075
  3. ↑ Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar. Springer International Publishing.
  4. ↑ Fonseca, X., Lukosch, S., & Brazier, F. (2019). Social cohesion revisited: A new definition and how to characterize it. Innovation: The European Journal of Social Science Research, 32(2), 231—253. https://doi.org/10.1080/13511610.2018.1497480
  5. ↑ Chan, J., To, H.-P., & Chan, E. (2006). Reconsidering Social Cohesion: Developing a Definition and Analytical Framework for Empirical Research. Social Indicators Research, 75(2), 273—302. https://doi.org/10.1007/s11205-005-2118-1
  6. ↑ Schiefer, D., & Van Der Noll, J. (2017). The Essentials of Social Cohesion: A Literature Review. Social Indicators Research, 132(2), 579—603. https://doi.org/10.1007/s11205-016-1314-5
  7. ↑ Rethinking Education for Social Cohesion: International Case Studies (with Shuayb, M.). (2012). Palgrave Macmillan.; Moustakas, L. (2023). Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences. Encyclopedia, 3(3), 1028—1037. https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075; Delhey, J., Dragolov, G., & Boehnke, K. (2023). Social Cohesion in International Comparison: A Review of Key Measures and Findings. KZfSS Kölner Zeitschrift Für Soziologie Und Sozialpsychologie, 75(S1), 95—120. https://doi.org/10.1007/s11577-023-00891-6
  8. ↑ Clarke, M., Cadaval, S., Wallace, C., Anderson, E., Egerer, M., Dinkins, L. and Platero, R., (2023) Factors that enhance or hinder social cohesion in urban greenspaces: A literature review. Urban Forestry & Urban Greening, 84. https://doi.org/10.1016/j.ufug.2023.127936.; Schiefer, D., Van Der Noll, J., (2017) "The Essentials of Social Cohesion: A Literature Review". Social Indicators Research 132, nr. 2: 579—603. https://doi.org/10.1007/s11205-016-1314-5
  9. ↑ Moustakas, L. (2023). Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences. Encyclopedia, 3(3), 1028—1037. https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075
  10. ↑ Latvijas gadījumā skatīt: Dribins, L., Šņitņikovs, A., Apine, I., Boldāne, I., Gaugere, K., Vēbers, E. (2006) Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un pārvarēšanas iespējas (etnicitātes, valsts un pilsoniskās sabiedrības mijiedarbības analīze). Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.; Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (2017). Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā. Rīga.; Zepa B., Kļave E. (red.) (2011). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts.; Dribins, L. Latvijas minoritāšu politikas historiogrāfija (1920—1940 un 1990—2010) // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 2011(3 [No. 80]); par etnisko faktoru un politikas veidošanas un īstenošanas pārmiju Latvijā skatīt: Dzenovska, D. (2018). School of Europeanness: Tolerance and other lessons in political liberalism in Latvia (First published). Cornell University Press.
  11. ↑ Latvijas gadījumā skatīt: Volkovs, V. (2025). Sociālo faktoru mijiedarbība organizācijas kultūrā Latvijas uzņēmumos // No: Globālais un lokālais: Sabiedrības dinamika sociālo pētījumu skatījumā. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums. Zenodo. https://doi.org/10.5281/ZENODO.15199442; Sabiedrības integrācijas fonds. (2023). Sabiedrības saliedētības radara ziņojums. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/media/5598/download?attachment
  12. ↑ Schiefer, D., & Van Der Noll, J. (2017). The Essentials of Social Cohesion: A Literature Review. Social Indicators Research, 132(2), 579—603. https://doi.org/10.1007/s11205-016-1314-5; Iammarino, S., Rodriguez-Pose, A., & Storper, M. (2019). Regional inequality in Europe: Evidence, theory and policy implications. Journal of Economic Geography, 19(2), 273—298. https://doi.org/10.1093/jeg/lby021; Manstead, A. S. R. (2018). The psychology of social class: How socioeconomic status impacts thought, feelings, and behaviour. British Journal of Social Psychology, 57(2), 267—291. https://doi.org/10.1111/bjso.12251; Musterd, S., Marcińczak, S., Van Ham, M., & Tammaru, T. (2017). Socioeconomic segregation in European capital cities. Increasing separation between poor and rich. Urban Geography, 38(7), 1062—1083. https://doi.org/10.1080/02723638.2016.1228371; Vergolini, L. (2011). Social cohesion in Europe: How do the different dimensions of inequality affect social cohesion? International Journal of Comparative Sociology, 52(3), 197—214. https://doi.org/10.1177/0020715211405421; “Sabiedrības saliedētības ekspertu grupas ziņojums” (2016).
  13. ↑ Moustakas, Louis. "Social Cohesion: Definitions, Causes and Consequences". Encyclopedia 3, nr. 3 (2023. gada 29. augustā): 1028—37. https://doi.org/10.3390/encyclopedia3030075.; Hulse, K., & Stone, W. (2007). Social cohesion, social capital and social exclusion: A cross cultural comparison. Policy Studies, 28(2), 109—128. https://doi.org/10.1080/01442870701309049; Moustakas, L. (2023). Sport and social cohesion within European policy: A critical discourse analysis. European Journal for Sport and Society, 20(1), 1—18. https://doi.org/10.1080/16138171.2021.2001173; Leisink, P. (Red.). (2013). Managing social issues: A public values perspective (Online-Ausg). Edward Elgar.; Roberts-Schweitzer, E. (2012). Promoting Social Cohesion through Education: Case Studies and Tools for Using Textbooks and Curricula. World Bank.; Kress, S., Razum, O., Zolitschka, K. A., Breckenkamp, J., & Sauzet, O. (2020). Does social cohesion mediate neighbourhood effects on mental and physical health? Longitudinal analysis using German Socio-Economic Panel data. BMC Public Health, 20(1), 1043. https://doi.org/10.1186/s12889-020-09149-8
  14. ↑ Dobbernack, J. (2014). The Politics of Social Cohesion in Germany, France and the United Kingdom. Palgrave Macmillan Limited.; Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar. Springer International Publishing.; Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization. Palgrave Macmillan.
  15. ↑ Moustakas, L. (2022). A Bibliometric Analysis of Research on Social Cohesion from 1994—2020. Publications, 10(1), 5. https://doi.org/10.3390/publications10010005; Organisation for Economic Co-operation and Development (Red.). (2011). Perspective s on global development 2012: Social cohesion in a shifting world. OECD.; Europe, C. of. (2010). New strategy and council of Europe action plan for social cohesion. Adopted by the Committee of Ministers of the Council of Europe on.; OECD. (2018). Perspectives on Global Development 2019 Rethinking Development Strategies. OECD Publishing.
  16. ↑ Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization. Palgrave Macmillan.; Dragolov, G., Ignácz, Z., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). Social cohesion in the Western World: What holds societies together: insights from the social cohesion radar. Springer International Publishing.; Delhey, Jan, Georgi Dragolov, un Klaus Boehnke. (2023). "Social Cohesion in International Comparison: A Review of Key Measures and Findings". KZfSS Kölner Zeitschrift Für Soziologie Und Sozialpsychologie 75, nr. S1. 95—120. https://doi.org/10.1007/s11577-023-00891-6.
  17. ↑ Catalano, S. L., Graziano, P. R., & Bassoli, M. (2015). Devolution and Local Cohesion Policy: Bureaucratic Obstacles to Policy Integration in Italy. Journal of Social Policy, 44(4), 747—768. https://doi.org/10.1017/S0047279415000239; Cassiers, T., & Kesteloot, C. (2012). Socio-spatial Inequalities and Social Cohesion in European Cities. Urban Studies, 49(9), 1909—1924. https://doi.org/10.1177/0042098012444888; Markkanen, S., & Anger-Kraavi, A. (2019). Social impacts of climate change mitigation policies and their implications for inequality. Climate Policy, 19(7), 827—844. https://doi.org/10.1080/14693062.2019.1596873; Bachtler, J., & Begg, I. (2017). Cohesion policy after Brexit: The economic, social and institutional challenges. Journal of Social Policy, 46(4), 745—763. https://doi.org/10.1017/S0047279417000514
  18. ↑ Ritzen, J., Easterly, W., & Woolcock, M. (2000). On Good Politicians and Bad Policies: Social Cohesion, Institutions, and Growth. World Bank, Washington, DC. https://doi.org/10.1596/1813-9450-2448
  19. ↑ Njozela, L., Shaw, I., & Burns, J. (2021). Towards measuring social cohesion in South Africa: Lessons for nation branding developers. The Strategic Review for Southern Africa, 39(1). https://doi.org/10.35293/srsa.v39i1.320; Angell, O. H., & De Beer, S. (2021). Chapter 4: Social Cohesion. Critical Theoretical Exploration of a Concept. No I. Swart, A. Vähäkangas, M. Rabe, & A. Leis-Peters (Red.), Stuck in the Margins? (lpp. 65—84). Vandenhoeck & Ruprecht. https://doi.org/10.13109/9783666568558.65; Khambule, I., & Siswana, B. (2017). How inequalities undermine social cohesion: A case study of South Africa. https://api.semanticscholar.org/CorpusID:158323790
  20. ↑ Delhey, J., Dragolov, G., & Boehnke, K. (2023). Social Cohesion in International Comparison: A Review of Key Measures and Findings. KZfSS Kölner Zeitschrift Für Soziologie Und Sozialpsychologie, 75(S1), 95—120. https://doi.org/10.1007/s11577-023-00891-6; Gilda, F. (2013). Common goods in urbanised societies. No S. Bailey, G. Farrell, U. Mattei, & Europarat (Red.), Protecting future generations through commons. Council of Europe Publ.; Ratcliffe, P. (2011). From community to social cohesion: Interrogating a policy paradigm. No I. Newman (Red.), Promoting social cohesion: Implications for policy and evaluation. Policy Press.; Twigg, J. L., & Schecter, K. (2003). Social capital and social cohesion in post-Soviet Russia. M. E. Sharpe.
  21. ↑ Matthay, E. C., Gottlieb, L. M., Rehkopf, D., Tan, M. L., Vlahov, D., & Glymour, M. M. (2021). What to Do When Everything Happens at Once: Analytic Approaches to Estimate the Health Effects of Co-Occurring Social Policies. Epidemiologic Reviews, 43(1), 33—47. https://doi.org/10.1093/epirev/mxab005; Steurer, R., & Hametner, M. (2013). Objectives and Indicators in Sustainable Development Strategies: Similarities and Variances across Europe. Sustainable Development, 21(4), 224—241. https://doi.org/10.1002/sd.501
  22. ↑ Mkandawire, T. (Red.). (2004). Social Policy in a Development Context. Palgrave Macmillan UK. https://doi.org/10.1057/9780230523975
  23. ↑ Vairāki pētījumi uzsver saliedētības skatīšanu relatīvi pret vietējā vai nacionālā līmeņa faktoriem, kas ir relevanti politikas veidošanā, un mazāk uzsver mērījumu (t.i., ciktāl tie neizbēgami ietver vērtībās balstītus pieņēmumus) vai jautājumu, kas ir atsaistīti no konkrētām politikas plānošanas iecerēm (kur kā problēmas iezīmētas divas pretējas pozīcijas, t.i., saliedētības izpratne, kas vērsta uz daudzveidību, un, iepretim tai — saliedētība, kas vērsta uz vienveidību). Skatīt: Dragolov, G., Ignácz, Z. S., Lorenz, J., Delhey, J., Boehnke, K., & Unzicker, K. (2016). Method: A Step-by-Step Guide. No Social Cohesion in the Western World. Springer International Publishing. https://doi.org/10.1007/978-3-319-32464-7; Novy, A. (2011). Unequal diversity — on the political economy of social cohesion in Vienna. European Urban and Regional Studies, 18(3), 239—253. https://doi.org/10.1177/0969776411403991; Parton, B. T. (2011). Stability for Development, Development for Stability: The Relationship Between Regional Organizations and Social Cohesion Through the Lens of the EU and MERCOSUR. Peabody Journal of Education, 86(2), 129—143. https://doi.org/10.1080/0161956X.2011.561175; Woolcock, M., & Ritzen, J. M. M. (2000). Social cohesion, public policy and economic growth: Implications for countries. https://api.semanticscholar.org/CorpusID:10750836; kritiska saliedētības politikas izvērtējuma kontekstā skatīt: Dobbernack, J. (2014). The Politics of Social Cohesion in Germany, France and the United Kingdom. Palgrave Macmillan Limited.; Green, A., & Janmaat, J. G. (2011). Regimes of social cohesion: Societies and the crisis of globalization. Palgrave Macmillan.; Dierckx, M.; Vandenbroeck, M.; Devlieghere, J. (2022). Policymakers on social cohesion: Contradictory expectations for child and family social work. Eur. J. Soc. Work. 26, 258—271.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projekts "VPP Saliedētība"

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Saliedētība&oldid=4310990"