Salikts pakārtots teikums
Salikts pakārtots teikums ir salikts teikums, kurā ir tikai viena neatkarīga un vismaz viena atkarīga daļa. Neatkarīgā daļa tiek saukta par virsteikumu, savukārt atkarīgā — palīgteikumu.[1]
Palīgteikums var atrasties gan starp virsteikuma vārdiem, gan pirms un aiz tā,[1] tomēr dažiem palīgteikumiem ir ierobežotas novietojuma mainīšanas iespējas. Palīgteikums ir jānovieto tā, lai būtu nepārprotams saistījums ar virsteikumu.[2]
Starp virsteikumu un palīgteikumu veidojas pakārtojuma saistījums.[1] Teikuma daļas saista dažāda veida pakārtojuma vārdi: pakārtojuma saikļi, attieksmes vietniekvārdi, apstākļa vārdi, vārdu grupas. Ja pakārtojuma vārds ir patstāvīgas vārdšķiras vārds, tas palīgteikumā pilda teikuma locekļa funkciju. Ja teikuma daļas saistītas bez saistītājvārdiem, saistījumu sauc par bezsaikļa saistījumu.[3] Var būt gan tiešais pakārtojums (katrs palīgteikums paskaidro virsteikumu), gan pakārtotais pakārtojums (virsteikumu paskaidro viens palīgteikums, kuru savukārt paskaidro cits palīgteikums utt.).[1]
Daļa palīgteikuma veidu saistīti ar vienu vārdu virsteikumā, daļa attiecināmi uz visu virsteikumu. Par nosacītu palīgteikumu tiek uzskatīts relatīvais palīgteikums, kas par palīgteikumu tiek uzskatīts, jo to ievada pakārtojuma vārds. Palīgteikumi var arī būt vienlīdzīgi savā starpā (tiem visiem jābūt viena veida palīgteikumiem).[4] Par vienlīdzīgiem palīgteikumiem tiek uzskatīti arī visi tie viena veida palīgteikumi, kas pakārtoti virsteikumam.
Palīgteikumu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Teikuma priekšmeta palīgteikums
- Izteicēja palīgteikums
- Apzīmētāja palīgteikums
- Papildinātāja palīgteikums
- Apstākļa palīgteikums
- Vietas apstākļa palīgteikums
- Laika apstākļa palīgteikums
- Veida apstākļa palīgteikums
- Mēra apstākļa palīgteikums
- Cēloņa apstākļa palīgteikums
- Nolūka apstākļa palīgteikums
- Nosacījuma palīgteikums
- Pieļāvuma palīgteikums
- Pamatojuma palīgteikums
- Salīdzinājuma palīgteikums
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. 107. lpp. ISBN 9984-17-102-7.
- ↑ Brigita Ceplīte, Laimdots Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika (pārstrādāts izd.). Zvaigzne ABC, 1997. 152. lpp. ISBN 9984-04-641-9.
- ↑ Latviešu valoda. Rīga : Latvijas Universitāte. 2013. 120.-121. lpp. ISBN 978-9984-45-765-9.
- ↑ Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 843.—844. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |