Salomons Augusts Andrē

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Salomons Augusts Andrē
Salomon August Andrée
Salomons Augusts Andrē
Personīgā informācija
Dzimis 1854. gada 18. oktobrī
Valsts karogs: Zviedrija Grenna, Smolande, Zviedrija
Miris 1897. gadā
Valsts karogs: Svalbāra Kviteja, Svalbāra

Salomons Augusts Andrē (zviedru: Salomon August Andrée, dzimis 1854. gada 18. oktobrī Grennā, miris 1897. gadā, domājams, oktobrī Svalbāras arhipelāgā) bija zviedru inženieris, gaisa kuģotājs un polārpētnieks, kurš gāja bojā, mēģinot sasniegt Ziemeļpolu gaisa balonā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1897. gadā uz pakledus nosēdinātais gaisa balons Örnen

Salomons Augusts Andrē ir dzimis aptiekāra Klausa Georga Andrē daudzbērnu ģimenē, kur auga pieci dēli un divas meitas. Beidzis Karalisko tehnisko institūtu Stokholmā. Strādāja par rasētāju. 1876. gadā devās uz ASV, kur bija sargs Zviedrijas paviljonā Pasaules izstādē Filadelfijā. Pēc atgriešanās Zviedrijā pievērsās pētījumiem inženierzinātnēs.

No 1880. līdz 1882. gadam S. A. Andrē piedalījās Nilsa Ekholma vadītajā polārajā ekspedīcijā uz Špicbergenu.

1897. gada 11. jūlijā S. A. Andrē kopā ar diviem pavadoņiem — fiziķi un fotogrāfu Nilsu Strindbergu un Knutu Frenkelu — pacēlās no Dāņu salas Svalbāras arhipelāgā paša konstruētā ar ūdeņradi pildītā gaisa balonā Örnen, lai mēģinātu kā pirmie sasniegt Ziemeļpolu. Ekspedīciju atbalstīja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija un tā bija izraisījusi lielu sabiedrības uzmanību. 14. jūlijā, pēc trīs dienu grūta ceļojuma aptuveni 475 km garumā, gaisa balons tika nosēdināts uz pakledus Ziemeļu Ledus okeānā, jo tālāk lidot vairs nespēja dēļ apsaluma. Lai gan ekspedīcija bija labi sagatavota šādai situācijai un iespējamajai ceļošanai pa okeāna ledu, atpakaļceļš līdz sauszemei izvērtās sarežģīts. Tikai 6. oktobrī viņi sasniedza Kviteju jeb Balto salu, kur spēja izveidot nelielu nometni no ledus brīvā vietā.

Domājams, ka ekspedīcijas dalībnieki turpat arī gāja bojā tuvāko nedēļu laikā. Par iespējamajiem nāves cēloņiem tiek minēta trihineloze, leduslāču uzbrukumi un saindēšanās ar ogļskābo gāzi no petrolejas prīmusa, ko izmantoja telts apsildīšanai. Viņu nometni, tostarp S. A. Andrē dienasgrāmatas atliekas un fotouzņēmumu negatīvi, tika atrasta 1930. gadā norvēģu polārpētnieku ekspedīcijā. Tāpat tika atrasti visu tās dalībnieku līķi, kas ar godu tika pārvesti un apbedīti Zviedrijā.

Ekspedīcijas vadītāja vārdā Rietumšpicbergenas ziemeļu daļa tiek saukta par Andrē Zemi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]