Samarieši

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Samārieši)
Šis raksts ir par Izraēlas etnoreliģisku grupu. Par tautu Filipīnās skatīt rakstu Varaji.
Samarieši Gerizima kalnā

Samarieši (ivritā: שומרונים‎ Shomronim, arābu: السامريون‎ as Sāmariyūn) ir etnoreliģiska grupa Izraēlā.

Atbilstoši datiem,[1] 2007. gada 1. novembrī kopumā bija 712 samarieši, kas dzīvo galvenokārt Kirjatluzas pilsētā pie Gerizima kalna, kas atrodas Palestīnas pašpārvaldes teritorijā un Holonas pilsētā, Izraēlā.

Samarieši esot cēlušies no senās Samārijas iedzīvotājiem, kas tur uz dzīvi apmetās Babilonas trimdas laikā. Samariešu reliģija ir samaritānisms, kas ir jūdaisma "māsas reliģija" un ko samarieši uzskata par seno izraēļu īsteno ticību, kuras saknes meklējamas laikā pirms Jeruzalemes tempļa uzcelšanas.

Liturģijā tiek izmantotas samāriešu ivrita, samariešu aramiešu un samariešu arābu valodas, visas no kurām tiek rakstītas īpašā samariešu alfabētā, kas balstīts uz seno ivrita rakstību, atšķirībā no mūsdienu ebreju alfabēta, kas balstīts uz aramiešu alfabētu.

Versijas par izcelsmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samarieši tradicionāli uzskata, ka tieši Gerizima kalns ir oriģinālā izraēļu svētvieta un viņi ir seno Efraima un Menašes cilšu pēcnācēji, kas pārdzīvoja 722. gada p.m.ē. deportācijas, kad asīrieši sagrāva seno Izraēlas karalisti un Sargons II deportēja 27 290 tās iedzīvotāju.

Ebreju tradīcija uzskata, ka samarieši cēlušies no asīriešu ievestajiem Mezopotāmijas iedzīvotājiem, kas apmetušies deportēto izraēļu atstātajā Samārijā un pieņēmuši vietējo iedzīvotāju reliģiju - jūdaismu.

Arheoloģiskie izrakumi uzrāda, ka samariešu templis Gerizima kalnā esot celts ap 330. gadu p.m.ē. Pēc Makabeju sacelšanās, Hasmoneju valdnieks Johanans Hirkans templi sagrāva ap 128. gadu p.m.ē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Developed Community", A.B. The Samaritan News Bi-Weekly Magazine, November 1, 2007