Semjuels Loids

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sam Loyd)
Semjuels Loids
Samuel Loyd
Semjuels Loids
Personīgā informācija
Dzimis 1841. gada 30. janvārī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Filadelfija, Pensilvānija, ASV
Miris 1911. gada 10. aprīlī (70 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV

Semjuels (Sems) Loids (angļu: Samuel Loyd, dzimis 1841. gada 31. janvārī, Filadelfijā, miris 1911. gada 10. aprīlī, Ņujorkā bija amerikāņu šahists, šaha problēmists un asprātīgu mīklu autors.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Loids dzimis ģimene, kurā šaha spēle bijusi lielā cieņā. Viņš ātri apguvis šaha spēli un pievērsies šaha kompozīcijai. Pirmo uzdevumu publicējis 1855. gadā četrpadsmit gadu vecumā. Jau pēc gada jaunā autora savdabīgais talants atklājies visā pilnībā. Viņš ātri ieguvis amerikāņu šaha cienītāju atzinību un izvirzījies par ASV vadošo problēmistu.[2]

Savā mūžā Loids publicējis apmēram 800 dažādu žanru kompozīcijas, galvenokārt trīsvilčus. Atklājis tēmas, kas nosauktas viņa vārdā(Loida tēma, Loida—Tertona tēma), un ienesis jaunas idejas vairāku citu tēmu izstrādē. Pirmais pielietojis šaha kompozīcijā humoru un asprātīgas devīzes. Loida daiļrade nepieder kādai vienai šaha kompozīcijas skolai. viņš bijis vispusīgs problēmists.

1881. gadā Loids izdeva grāmatu "Šaha stratēģija", kura satur apmēram 500 viņa uzdevumus un rakstus par šaha kompozīciju būtību un uzbūves principiem.

Ne mazāku popularitāti Loids ieguva kā matemātiskas un loģikas uzdevumu, asprātīgu mīklu, rēbusu un dažādu spēļu izgudrotājs. 1912. gadā jau pēc Loida nāves tika izdots viņa mīklu krājums bērniem "Sam Loyds Puzzles".

Uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudziem Loida uzdevumiem tika doti asprātīgi nosaukumi (devīzes) un vairāki no tiem publicēti papildināti ar viņa paša vai izdevēja stāstiņiem.

"Ērģeļu stabules"
№ 1. S. Loids
The Chess Monthly, 1859
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 2 gājienos
"Mīlestības skrējiens"
№ 2. S. Loids
Leipziger Illustrirte Zeitung , 1869
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 3 gājienos
"Steinica gambīts"
№ 3. S. Loids
Checkmaťe, 1859, 1. godalga
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 3 gājienos
1. uzdevuma risinājums
1. Dh5-a5 (gājiena spaids) 1. ... Lc8-d7 vai 1. ... Lf8-d6 2. Da5-d5#; 1. ... Td8-d7 vai 1. ... Te8-e6 2. Ze3-f5#; 1. ... Lf8-e7 vai 1. ... Lc8-e6 2. Da5-e5#; 1. ... Te8-e7 vai Td8-d6 2. Da5xb4#; 1. ... Lf8-c5 2. Da5-a1#. Šādu torņa un laidņa savstarpējo aizsegšanos sauc par Grimšava tēmu.
Uzdevuma nosaukumu devis melno četru tematisko figūru novietojums, kas pēc formas atgādina ērģeles.
2. uzdevuma risinājums
1. Dc4-f1 draud 2. Df1-b1 un 3. Db1xh7# (2. ... g7-g6 3. Db1xa1#)
1. ... La1-c3(d4) 2. Df1-d3 (draud 3. Dd3xh7#) 2. ... g7-g6 3. Dd3Xc3(d4)#
1. ... La1-e5(f5) 2. Df1-f5 (draud 3. Df5xh7#) 2. ... g7-g6 3. Df5xe5(f6)#
Blakus variants: 1. ... g4-g3 2. Zf8-g6+ h7xg6 3. Df1-h3#
3. uzdevuma risinājums
1. Kf1-e2!! f2-f1D+ 2. Ke2-e3!!
Uzdevuma nosaukums saistīts ar risinājuma paradoksālo ievadgājienu (1. Ke2 — karalis dodas dažādu melno figūru šahu "krustugunī"), kurā Loids acīmredzot saskatījis līdzību ar karaļa gājienu (5. Ke2) Steinica gambītā.

Kārlis XII Benderos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

№ 4. S. Loids
The Chess Monthly, 1859
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 3 gājienos
№ 5. S. Loids
The Chess Monthly, 1859
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 4 gājienos
№ 6. S. Loids
The Chess Monthly, 1859
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 5 gājienos

1713. gadā zviedru—turku kara laikā Zviedrijas karalis Kārlis XII, atrodoties pretinieka ielenktajā Benderu cietoksnī, spēlējis šahu ar savu ministru. Partijā izveidojusies pozīcija (Nr. 4). Kārlis (baltie) gatavojies pieteikt matu savam ministram 3 gājienos.

Tajā brīdī caur logu ielidojusi lode un sašķaidījusi balto zirdziņu gabalos. Kārlis palūdzis nomainīt sadragāto zirdziņu, bet pēc tam iesaucies: "Var iztikt arī bez zirdziņa! Es piesaku matu 4 gājienos." (Nr. 5)

Līdzko pēdējie vārdi izplūduši no viņa lūpām, nosvilpusi otra lode un bandinieku h2 piemeklējis zirdziņa liktenis. "Jums ir labi draugi", noteicis Kārlis, "maz ticams vai varēšu pieveikt tādus sabiedrotos." Pēc brītiņa valdnieks iesaucies: "Atradu! Tagad Jums mats 5. gājienos!" (Nr.6) un nav atlaidis savu ministru, kamēr tas pats atradis visus risinājumus. Baidoties no notikuma atkārtojuma, ministrs otrā dienā pārbēdzis ienaidnieka pusē...

Pozīcijas Nr. 4 risinājums: 1. Tg7xg3 (draud 2. Tg3-h3 Lf2-h4 3. g2-g4#) Lf2xg3 2. Ze1-f3 Lg3~ 3.g2-g4#.
Pozīcijas Nr. 5 risinājums: 1. h2xg3 Lf2-e3 (1. ... Lxg3 2. Txg3) 2. Tg7-g4 Le3-g5 3. Tg4-h4+ Lg5xh4 4. g3-g4#
Pozīcijas Nr. 6 risinājums: 1. Tg7-b7! Lf2-e3 2. Tb7-b1 Le3-g5 3. Tb1-h1+ Lg5-h4 4. Th1-h2 g3xh2 5. g2-g4#; 1. ... Lf2-g1 2. Tb7-b1 Lg1-h2 3. Tb1-e1! Kh5-h4 4. Kf5-g6 un 5. Te1-e4#
Vēlāk Frīdrihs Amelungs atrada, ka, ja turku lode pozīcijā Nr. 4 zirdziņa vietā būtu sašķaidījusi torni g7, Kārlis varētu pieteikt matu 6 gājienos: 1. Ze1-f3 Lf2-e1 (citādi 2. h2xg3) 2. Zf3xe1 Kh5-h4 3. h2-h3 Kh4-h5 4. Ze1-d3 Kh5-h4 5. Zd3-f4 h6-h5 6. Zf4-g6#[3]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 220. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Р. Кофман. Избранные задачи С. Лойда. Москва : Физкультура и спорт, 1960. 3.—8. lpp. (krieviski)
  3. "Baltische Schachblätter". Herausgegeben von F. Amelung. Heft 7. Berlin, 1900, 274.—275. lpp. (vāciski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]