Samuels de Šamplēns

Samuels de Šamplēns Samuel de Champlain Pašportrets izdevumā Défaite des Iroquois au Lac de Champlain Personīgā informācija Dzimis 1574. gada 13. augustā Hiers-Brouage vai Larošela, Francijas Karaliste Miris 1635. gada 25. decembrī (61 gads) Kvebeka, Jaunfrancija (tagad ) Dzīvesbiedre Helēna Bulē (Hélène Boullé) Paraksts

Samuels de Šamplēns (franču: Samuel de Champlain; dzimis 1574. gada 13. augustā Francijā, miris 1635. gada 25. decembrī Kvebekā) bija franču ceļotājs, karavīrs, kartogrāfs un diplomāts, kurš dibināja Kvebeku Jaunfrancijā kā pirmo pastāvīgo franču apmetni mūsdienu Kanādā.

Savas dzīves laikā Šamplēns veica no 21 līdz 29 ceļojumiem pāri Atlantijas okeānam, apgūstot Ziemeļameriku un 1608. gada 3. jūlijā nodibināja Kvebekas pilsētu. Kā izcils kartogrāfs viņš izveidoja pirmās precīzās Ziemeļamerikas austrumu piekrastes un Lielo ezeru reģiona kartes, apvienojot tiešus novērojumus ar informāciju, ko sniedza pamatiedzīvotāji. Viņa detalizētās kartes un rakstiskie apraksti sniedza eiropiešiem pirmo visaptverošo izpratni par Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu ģeogrāfiju un tautām.

Dzīvesgājums

Dzimis jūrnieku ģimenē, Šamplēns sāka pētīt Ziemeļameriku 1603. gadā Fransuā Gravē di Ponta (François Gravé Du Pont) vadībā. No 1604. līdz 1607. gadam viņš piedalījās Portrojālas izveidē Akadijā, kas bija pirmā pastāvīgā eiropiešu apmetne Ziemeļamerikā uz ziemeļiem no Floridas. Sekojošā Kvebekas dibināšana 1608. gadā iezīmēja ilgstošas ​​franču kolonizācijas sākumu Sentlorensas upes ielejā.

Šamplēns noslēdza svarīgas alianses ar vietējām innu, algonkinu ​​un vendatu tautām, un šīs attiecības izrādījās būtiskas Jaunfrancijas izdzīvošanai un izaugsmei. Viņš piedalījās viņu konfliktos pret irokēzu konfederāciju un ilgstoši dzīvoja pamatiedzīvotāju kopienās, veicot detalizētus etnogrāfiskus novērojumus, kas veidoja viņa publicēto darbu pamatu.

1620. gadā Francijas karalis Luijs XIII pavēlēja Šamplēnam pārtraukt izpēti un koncentrēties uz koloniālo pārvaldi. Lai gan viņš nekad neieņēma oficiālu gubernatora titulu sava nedižciltīgā statusa dēļ, Šamplēns faktiski pārvaldīja Jaunfranciju līdz pat savai nāvei Kvebekā 1635. gada 25. decembrī.

Viņa vārdā ir nosaukti daudzi ģeogrāfiski objekti, tostarp Šampleina ezers.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Samuels de Šamplēns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)