Sandis Ģirģens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sandis Ģirģens
Sandis Ģirģens in 2019.jpg
Sandis Ģirģens 2019. gadā
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
Amatā
2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 3. jūnijs
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Rihards Kozlovskis
Pēctecis Marija Golubeva

Dzimšanas dati 1980. gada 11. maijā (42 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Varakļāni, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Tēvs Aivars Ģirģens
Māte Elza Ģirģena
Dzīvesbiedrs(-e) neprecējies
Bērni dēls
Profesija advokāts
Augstskola
Reliģija katolis

Sandis Ģirģens (dzimis 1980. gada 11. maijā[nepieciešama atsauce] Varakļānos) ir latviešu jurists (zvērināts advokāts)[1] un politiķis, bijis Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Pārstāvējis partiju "Par cilvēcīgu Latviju" (agrākā KPV LV), šobrīd ir partijas "Republika" priekšsēdētājs.

Absolvējis Biznesa augstskolu "Turība", kur ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Individuāli praktizējošs zvērināts advokāts. Pēc tam pabeidzis Latvijas Universitātes maģistra studijas programmā "Diplomātija".

Politikā darbojas arī viņa jaunākais brālis Kaspars Ģirģens, kurš bijis Jēkabpils pašvaldības deputāts, pēc tam ievēlēts 13. Saeimā.[2][3]

2020. gadā, būdams iekšlietu ministrs, S. Ģirģens kandidēja uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts Vadims Ļašenko.[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas KPV LV sastāvā S. Ģirģens kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 2019. gadā S. Ģirģens kļuva par Latvijas iekšlietu ministru Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā.

Uzsācis reformas Iekšlietu sistēmā (dienestu modernizācija, atalgojuma paaugstināšana, digitalizācija). Ministrs iniciēja ideju un Nodrošinājuma valsts aģentūra izstrādāja tipveida VUGD depo ēku projektus, kas būs par pamatu, lai uz šo projektu bāzes depo ēkas varētu tikt pielāgotas un izmantotas kā vienots iestāžu administratīvais centrs, pēc nepieciešamības papildinot projektus ar iekšlietu resorā esošo iestāžu funkcijām nepieciešamajām telpām.[nepieciešama atsauce]

2021. gada 18. martā atbalstīta iekšlietu ministra iniciatīva Iekšlietu ministrijas iesniegto projektu par 27,3 miljonu eiro piešķiršanu VUGD depo būvniecībai, kā arī ēkas iegādei un pielāgošanai Valsts policijas (VP) vajadzībām.

Ministra amatā aktīvi aizstāvējis ideju par 2009. gadā likvidētās Policijas akadēmijas atjaunošanas nepieciešamību modernā veidolā, valsts iekšējās drošības stiprināšanai, dibinot jaunu Iekšējās drošības akadēmiju ar modernizētām izglītības programmām personāla sagatavošanai iekšlietu dienestiem, tiesībaizsardzības un valsts drošības dienestu iestādēm.[nepieciešama atsauce]

Pēc Ralfa Nemiro atkāpšanās, 2020. gada 16. martā S. Ģirģens uz laiku kļuva arī par ekonomikas ministra amata pienākumu izpildītāju.[5] Iekšlietu ministra amatu zaudējis 2021. gada 3. jūnijā, kad "Par cilvēcīgu Latviju" ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem.

2021. gada augustā S. Ģirģens izstājās no partijas "Par cilvēcīgu Latviju" (agrākā KPV LV), paziņojot par jaunas partijas veidošanu.[6] 2021. gada 17. septembrī kā līdzpriekšsēdētājs dibinājis centrisko partiju "Republika". 2022. gada 5. martā partijas biedru kongresā kļuva par partijas vienīgo vadītāju (jau iepriekš to bija pametis otrs līdzpriekšsēdētājs un dibinātājs Vjačeslavs Dombrovskis, paziņojot, ka neredz par iespējamu sadarboties ar brāļiem Sandi un Kasparu Ģirģeniem, kas pārņēmuši partijas vadību).[7]

2022. gada janvārī raidījumā "Nekā personīga" tika ziņots, ka S. Ģirģens, aizejot no ministra amata, ar padoto palīdzību noformējot to kā iznīcinātu, paturējis dienesta iPhone telefonu.[8] Politiķis raidījumu "Nekā personīga" brīdinājis par nepatiesas informācijas izplatīšanu, neslavas celšanu.[nepieciešama atsauce]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]




Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Rihards Kozlovskis
Latvijas iekšlietu ministrs
2019. gada 23. janvāris2021. gada 3. jūnijs
Pēctecis:
Marija Golubeva