Sanktpēterburga

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Krievijā. Par pilsētu ASV skatīt rakstu Sentpītersbērga
Sanktpēterburga
Санкт-Петербург
Sanktpēterburga
Karogs: Sanktpēterburga
Karogs
Ģerbonis: Sanktpēterburga
Ģerbonis
Sanktpēterburga (Krievija)
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga
Koordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°E / 59.950; 30.317Koordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°E / 59.950; 30.317
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Federālas nozīmes pilsēta
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Dibināta 1703. gadā
Citi
nosaukumi
  • Petrograda (Петроград; 1914—1924)
  • Ļeņingrada (Ленинград; 1924—1991)
  • Peterburi (igauņu)
  • Pietari (somu)
  • Pēterpils (latviešu)
Platība
 • Kopējā 1 439 km2
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 • kopā 4 848 700
 • blīvums 3 369,5/km²
Laika josla MSD (UTC+4)
Sanktpēterburga Vikikrātuvē

Sanktpēterburga (krievu: Санкт-Петербург) ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī. Federālā apgabala un Ļeņingradas apgabala centrs. Otra lielākā (aiz Maskavas) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

No 1712. gada Sanktpēterburga bija Krievijas caristes, no 1721. gada līdz 1918. gadam Krievijas impērijas galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par Pēterpili. No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija Petrograda (Петрогра́д), no 1924. līdz 1991. gadam — Ļeņingrada (Ленингра́д). No 1721. gada līdz pat Oktobra revolūcijai bija Krievijas impērijas politiskais un kultūras centrs un cara galma rezidences vieta. Sanktpēterburgas politiskā ietekmes atkal palielinājās pēc Vladimira Putina ievēlēšanas par Krievijas Federācijas prezidentu.

Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Pēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropeiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

  • Pils laukums ar Ziemas pili — bijusī Krievijas impērijas valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — Ermitāža
  • Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
  • Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
  • Marijas teātris
  • Ņevas prospekts — centrālā iela
  • Īzaka katedrāle
  • Paceļamie tilti pār Ņevu
  • Pēterburgas pilis
  • Pēterburgas metro

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis).

Krievijas cars Pēteris I, kas Lielā Ziemeļu kara rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie Baltijas jūras, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt Nīenas pilsētu zviedriem atņemtajās Ingrijas teritorijās savā vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par Krievijas galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja Eiropas arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika Dekabristu sacelšanās. 1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators Aleksandrs II. 1905. gada revolūcijas notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija (Asiņainā svētdiena).

Sākoties Pirmajam pasaules karam, lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada Februāra revolūcijai, imperators Nikolajs II Pleskavā atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par Pagaidu valdības rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza Ļeņinam lojālie spēki, kas bija Krievijas pilsoņu kara sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka balto spēki ir tuvu Sanktpēterburgai, Padomju Krievijas galvaspilsētu pārcēla uz Maskavu. 1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvē par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika boļševiku darbinieka Kirova slepkavība, kas bija signāls Staļina terora sākšanai. 2. pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija blokādē. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sanktpēterburgā norisinājās 2000. gada Pasaules čempionāts hokejā, kura vajadzībām tika uzbūvēta Sanktpēterburgas Ledus pils. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada Kontinentālās hokeja līgas klubs Sanktpēterburgas SKA.

Sanktpēterburgā dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī daudzi izcili krievu kultūras pārstāvji (Anna Ahmatova, Pēteris Čaikovskis, Fjodors Dostojevskis, Aleksandrs Puškins kā daži no tiem) nav dzimuši Sanktpēterburgā, tomēr šo cilvēku dzīve cieši saistīta ar pilsētu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1764 149 700 —    
1765 150 300 +0.40%
1780 174 800 +1.01%
1789 217 900 +2.48%
1800 220 200 +0.10%
1811 335 600 +3.91%
1817 363 900 +1.36%
1825 424 700 +1.95%
1833 442 900 +0.53%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1837 468 800 +1.43%
1840 470 200 +0.10%
1850 487 300 +0.36%
1852 532 200 +4.51%
1863 539 500 +0.12%
1870 668 000 +3.10%
1882 928 000 +2.78%
1891 1 033 600 +1.20%
1897 1 264 920 +3.42%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1900 1 418 000 +3.88%
1901 1 439 600 +1.52%
1910 1 905 600 +3.16%
1914 2 118 500 +2.68%
1915 2 314 500 +9.25%
1920 740 000 −20.39%
1925 1 379 000 +13.26%
1930 2 009 500 +7.82%
1935 2 715 700 +6.21%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1940 2 920 000 +1.46%
1945 927 000 −20.51%
1950 2 258 000 +19.49%
1955 2 797 000 +4.37%
1960 3 432 000 +4.18%
1965 3 777 200 +1.94%
1970 3 949 501 +0.90%
1975 4 418 000 +2.27%
1980 4 635 200 +0.96%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1985 4 844 200 +0.89%
1990 5 002 444 +0.64%
1995 4 845 407 −0.64%
2000 4 741 923 −0.43%
2005 4 600 000 −0.61%
2010 4 879 566 +1.19%
2015 5 191 690 +1.25%

Sanktpēterburgas klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sanktpēterburgas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 8.7
(47.7)
10.2
(50.4)
14.9
(58.8)
25.3
(77.5)
32.0
(89.6)
34.6
(94.3)
35.3
(95.5)
37.1
(98.8)
30.4
(86.7)
21.0
(69.8)
12.3
(54.1)
10.9
(51.6)
37.1
(98.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −3.0
(26.6)
−3.0
(26.6)
2.0
(35.6)
9.1
(48.4)
16.0
(60.8)
20.0
(68)
23.0
(73.4)
20.8
(69.4)
15.0
(59)
8.6
(47.5)
2.0
(35.6)
−1.5
(29.3)
9.1
(48.4)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −5.5
(22.1)
−5.8
(21.6)
−1.3
(29.7)
5.1
(41.2)
11.3
(52.3)
15.7
(60.3)
18.8
(65.8)
16.9
(62.4)
11.6
(52.9)
6.2
(43.2)
0.1
(32.2)
−3.7
(25.3)
5.8
(42.4)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −8.0
(17.6)
−8.5
(16.7)
−4.2
(24.4)
1.1
(34)
7.0
(44.6)
11.7
(53.1)
15.0
(59)
13.4
(56.1)
8.8
(47.8)
4.0
(39.2)
−1.8
(28.8)
−6.1
(21)
2.7
(36.9)
Zemākā temperatūra °C (°F) −35.9
(−32.6)
−35.2
(−31.4)
−29.9
(−21.8)
−21.8
(−7.2)
−6.6
(20.1)
0.1
(32.2)
4.9
(40.8)
1.3
(34.3)
−3.1
(26.4)
−12.9
(8.8)
−22.2
(−8)
−34.4
(−29.9)
−35.9
(−32.6)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 44
(1.73)
33
(1.3)
37
(1.46)
31
(1.22)
46
(1.81)
71
(2.8)
79
(3.11)
83
(3.27)
64
(2.52)
68
(2.68)
55
(2.17)
51
(2.01)
661
(26.02)
Vidējais lietaino dienu skaits 9 7 10 13 16 18 17 17 20 20 16 10 173
Vidējais sniegaino dienu skaits 25 23 16 8 1 0.1 0 0 0.1 5 16 23 117
 % gaisa mitrums 86 84 79 66 65 69 71 76 80 83 86 87 78
Vidējais saulaino stundu skaits 21.7 53.7 124.0 180.0 260.4 276.0 266.6 213.9 129.0 71.3 24.0 12.4 1 633

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]