Sanktpēterburgas Ķeizariskā Mākslas akadēmija

Sanktpēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija (krievu: Императорская Академия художеств) bija Krievijas Impērijas nozīmīgākā mākslas mācību iestāde, kas darbojās no 1757. gada līdz 1918. gadam. Tā veicināja Krievijas profesionālās mākslas attīstību, izglītojot gleznotājus, tēlniekus un arhitektus.

Vēsture

Dibināšana un agrīnie gadi

Akadēmiju dibināja 1757. gadā pēc grāfa Ivana Šuvalova iniciatīvas un ar imperatores Elizabetes Petrovnas atbalstu. Sākotnēji to sauca par Krievijas Mākslas akadēmiju, bet pēc pārcelšanās uz pastāvīgajām telpām Sanktpēterburgā tā kļuva par Sanktpēterburgas Ķeizarisko mākslas akadēmiju.

1764. gadā imperatore Katrīna II apstiprināja akadēmijas statūtus un piešķīra tai oficiālu statusu, kā arī finansējumu no valsts budžeta. Tajā pašā gadā tika uzcelta akadēmijas ēka Ņevas upes krastā pēc arhitekta Žana Batista Vallē de Lamota projekta.

Attīstība un ziedu laiki (18.—19. gadsimts)

Akadēmija kļuva par Krievijas mākslas izglītības centru, nosakot mākslas standartus un organizējot apmācību pēc Eiropas tradīcijām. Studenti apguva glezniecību, tēlniecību, arhitektūru, grafiku un dekoratīvo mākslu.

Talantīgākajiem audzēkņiem tika piešķirtas pabalsta ceļazīmes uz ārzemēm, lai viņi varētu pilnveidoties Rietumeiropas mākslas centros, īpaši Romā un Parīzē.

Akadēmijā mācījās un strādāja tādi izcili mākslinieki kā Kārlis Brilovs, Iļja Repins, Ivans Aivazovskis, Vasilijs Surikovs, bet arhitektūras jomā — Andrejs Voroņihins, Karls Rossi, Konstantīns Tons.

19. gadsimtā akadēmija kļuva par "akadēmiskā klasicisma" centru, taču vēlāk tajā ienāca arī reālisma un romantisma idejas.

Reformas un slēgšana (20. gadsimts)

1917. gada revolūciju rezultātā Krievijas impērija sabruka, un akadēmija tika reorganizēta. 1918. gadā tā kļuva par Valsts mākslas augstskolu, un vēlāk tika iekļauta dažādās padomju izglītības struktūrās.

Akadēmijas nozīme

Sanktpēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija vairāk nekā 150 gadus bija Krievijas vadošā mākslas skola, kas noteica mākslas attīstības virzienus un sagatavoja vairākas paaudzes izcilu mākslinieku, arhitektu un tēlnieku.

Tā ietekmēja ne tikai Krievijas mākslu, bet arī citus reģionus, jo tās audzēkņi strādāja dažādās impērijas teritorijās, tostarp Baltijā, Kaukāzā un Vidusāzijā.

Mūsdienās tās tradīcijas turpina Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija, kas nosaukta Iļjas Repina vārdā.