Santaizabela

Santaizabela
Santa Isabel
Ciems Santaizabelas salā
Santaizabela Santaizabela
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	8°00′S 159°02′E
Arhipelāgs	Zālamana salas
Platība	2999 km²
Garums	200 km
Platums	22 km
Krasta līnija	893 km
Augstākais kalns	Sasari 1220 m
Administrācija
Zālamana Salas
Province	Izabela
Lielākā pilsēta	Buala
Demogrāfija
Iedzīvotāji	35257 (2020)
Blīvums	11,8/km²
Pamatiedzīvotāji	melanēzieši
Santaizabela Vikikrātuvē

Santaizabela (angļu: Santa Isabel), vietējais nosaukums — Mahaga (Mahaga), ir Zālamana Salu valstij piederoša sala Klusajā okeānā, valsts ceturtā lielākā sala. Administratīvi ietilpst Izabelas provincē, lielākā apdzīvotā vieta ir provinces centrs Buala. Lielākā daļa iedzīvotāju ir melanēzieši.

Ģeogrāfija

Pamatskolas ēka vienā no salas ciemiem

Sala atrodas Zālamana salu arhipelāga vidusdaļā, rietumos Meninga šaurums to šķir no Šuazelas, Indispensabla šaurums austrumos — no Malaitas, Jaundžordžijas šaurums dienvidrietumos — no Jaundžordžijas salām, bet ziemeļos krastus apskalo Klusais okeāns. Sala vulkāniskas izcelsmes, kalnaina, augstākā virsotne ir Sasari kalns 1220 m vjl. Piekrastē vairākas mazākas salas, no kurām lielākās ir Sanhorhes sala dienvidaustrumu piekrastē un Baroraites un Barorafas salas ziemeļrietumu galā. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži.

Vēsture

Pirmie no eiropiešiem salu 1568. gada 7. februārī apmeklēja spāņu ekspedīcija no Peru Alvaro de Mendanjas de Neiras vadībā, kas to kartēs atzīmēja kā Santa Isabel de la Estrella. Spāņi salas krastā izveidoja apmetni, ko izmantoja kā bāzi citu arhipelāga salu izpētei. Spāņi ātri vien nodibināja kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem, un sākumā attiecības bija sirsnīgas. Tomēr spāņu ekspedīcijas vajadzība pēc svaigas pārtikas un ūdens ātri vien izraisīja spriedzi un konfliktus, jo salinieku naturālā ekonomika nespēja nodrošināt spāņiem nepārtrauktas piegādes. Tā kā spāņu kolonisti nebija atraduši zeltu un bija maz pārtikas, un viņus bija nomocījuši uzbrukumi un slimības, viņi pārvietoja savu koloniju uz mūsdienu Honiaras vietu Gvadalkanalā, un apmetne Santaizabelā tika pamesta.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vairāki tūkstoši salinieku tika aizvesti piespiedu darbam plantācijās Kvīnslendā un Fidži. 1885. gada aprīlī Vācija nodibināja protektorātu Ziemeļu Zālamana salās, tajā skaitā Santaizabelā, iekļaujot tās Vācu Jaungvinejā. 1899. gadā saskaņā ar Berlīnes līgumu Ziemeļu Zālamana salas, izņemot Bugenvilu, tika nodotas Lielbritānijai un iekļautas Britu Zālamana salu protektorātā, pret ko apmaiņā briti atteicās no savām pretenzijām Samoā. 20. gadsimta sākumā salā ierīkoja kokospalmu plantācijas kopras ieguvei.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Santaizabela.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)