Sarajevas Universitāte

Sarajevas Universitāte
Sarajevas Universitāte
Dibināta	1949. gada 2. decembrī
Tips	Publiska
Rektors	Tariks Zaimovičs
Akadēmiskais personāls	1636 (2021)
Administratīvais personāls	990 (2021)
Studenti	23 127 (2021)
Atrašanās vieta	Sarajeva, Bosnija un Hercegovina
Mājaslapa	unsa.ba

Sarajevas Universitāte (bosniešu: Univerzitet u Sarajevu) ir publiska universitāte, kas atrodas Sarajevā, Bosnijā un Hercegovinā.

Ar 20 fakultātēm, trim akadēmijām un trim teoloģijas fakultātēm, kā arī 23 127 uzņemtiem studentiem (2021. gada dati), tā ir viena no lielākajām universitātēm Balkānos pēc studējošo skaita. Pašreizējā formā to atklāja 1949. gadā.^[1] Tā tiek uzskatīta par prestižāko universitāti Bosnijā un Hercegovinā, un tajā strādā vairāk nekā tūkstotis mācībspēku.

Vēsture

Osmaņu periods

Pirms mūsdienu Sarajevas Universitātes nodibināšanas pirmās augstākās izglītības skolas Sarajevā un Bosnijā un Hercegovinā tika dibinātas 16. gadsimtā osmaņu vadībā. Pirmo osmaņu augstākās izglītības iestādi — teoloģisko medresi ar bibliotēku Sarajevā 1537. gadā atklāja Gāzī Husrevs Bejs.^[2] Medrese tagad ir vecākā universitātes daļa.^[3]^[4]

Austroungārijas periods un pirmā Dienvidslāvija

Universitāte tās mūsdienu, laicīgajā iemiesojumā attīstījās Austroungārijas valdīšanas laikā, kad tika nodibinātas daudzas augstākās izglītības un kultūras iestādes, piemēram, Bosnijas un Hercegovinas Nacionālais muzejs, kas darbojas joprojām.^[2] Pirmā Austroungārijas izveidotā izglītības iestāde pēc Bosnijas atņemšanas turkiem bija Šariata tiesnešu skola 1887. gadā.^[2] Sarajevas Universitātes priekšvēsture turpinājās pēc starpkaru un pat kara laikā, paplašinot tās attīstību ar jaunām skolām un institūtiem, piemēram, Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultāti 1940. gadā un Medicīnas fakultāti 1944. gadā.^[2] Medicīnas fakultāte tika atjaunota 1946. gadā, tika atvērtas Juridiskā fakultāte un Skolotāju sagatavošanas koledža, un 1948. gadā tika atjaunota Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultāte.

Izveide un attīstība pēc Otrā pasaules kara

1949.—1955. gads

1949. gadā tika atvērta Inženierzinātņu fakultāte.^[2] Tā paša gada 2. decembrī līdz ar pirmā rektora iecelšanu Sarajevas Universitāte tika dibināta oficiāli.^[3] Atklājot Humanitāro zinātņu fakultāti (1950. gadā) un Ekonomikas fakultāti (1952. gadā), tika pabeigts SU izveides sākotnējais posms.

1955.—1970. gads

Otro attīstības posmu (1955.—1969. g.) raksturoja universitātes nostiprināšanās, jaunu augstākās izglītības iestāžu atvēršana un relatīvi augsti izglītota personāla vajadzību apmierināšana Bosnijas un Hercegovinas tālaika apstākļos. Vēl viens jaunums bija pēcdiploma studiju organizēšana un uzsākšana universitātē.

1970.—1982. gads

Trešo posmu (1970.—1982. g.) noteica vairāku augstākās izglītības iestāžu atvēršana universitātes teritorijā, universitātes zinātniskā popularizēšana un tās pastiprināta iesaistīšanās un popularizēšana starptautiskajā akadēmiskajā līmenī. Universitāte, kas līdz 1975. gadam bija vienīgā Bosnijā, tieši un netieši veicināja jaunu universitāšu izveidi Baņa Lukā, Mostarā un Tuzlā.^[2]

1982.—1992. gads

Ceturto fāzi (1982.—1992. g.) raksturoja zinātnisko darbību atdalīšana no universitātes un privileģētu zinātnisko institūtu izveidošana ārpus tās. Tas nodarīja ievērojamu kaitējumu Sarajevas Universitātei, jo tika apdraudēta universitātes izglītības un zinātniskās pētniecības saskaņotība. Tā rezultātā pazeminājās izglītības kvalitāte un universitāte piedzīvoja tehnoloģisko stagnāciju. Nekontrolēta milzīga studentu skaita uzņemšana ievērojami pazemināja studiju efektivitāti un palielināja personāla skaitu noteiktās izglītības jomās.

1992.—1995. gads

Piekto posmu (1992.—1995. gads) iezīmēja universitātes telpu un aprīkojuma postījumi, ko izraisīja Bosnijas karš un Sarajevas aplenkums.^[2] Tomēr četru gadu aplenkuma laikā, pateicoties universitātes pasniedzēju un līdzstrādnieku, kā arī studentu palīdzībai un entuziasmam universitātei izdevās saglabāt darba un dzīves nepārtrauktību.

1996.—mūsdienas

Sarajevas Universitāte 1996. gadā uzsāka pēckara fiziskās un akadēmiskās atjaunošanas un rekonstrukcijas fāzi. Fiziskā atjaunošana ir vērsta uz iznīcināto ēku rekonstrukciju un atjaunošanu (īstenojot Jaunās universitātes pilsētiņas projektu), iznīcinātā izglītības un zinātniskā aprīkojuma nomaiņu un studentu kopmītņu atjaunošanu. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem rekonstrukcijas projektiem, Sarajevas Universitāte joprojām nav sasniegusi pilnu pirmskara potenciālu. Karš izraisīja plaisu akadēmiķu vidū, un daudzi, kas strādāja universitātē pirms kara, pēc kara vairs neturpināja strādāt. Studiju kvalitāte lēnām uzlabojas, daļēji pateicoties Boloņas procesa ieviešanai,^[2] taču dažās izglītības jomās joprojām pastāv pārprodukcija, jo Bosnijai un Hercegovinai nav vienotas augstākās izglītības programmas. Kopš 2015. gada uzņemto studentu skaits tiek pakāpeniski samazināts.^[5]

Universitātes atjaunošanas un rekonstrukcijas procesu atbalsta Eiropas Universitāšu asociācijas, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības, kā arī virknes starptautisku organizāciju un iestāžu, kas iesaistītas augstākās izglītības jomā, aktivitātes.

Partnerattiecības

Sarajevas Universitāte sadarbojas ar vairāk nekā 120 universitātēm Eiropā, ASV, Kanādā un Tuvajos Austrumos.

Mērķis

Visu universitātes pašreizējo darbību galvenais mērķis ir paaugstināt studiju kvalitāti, izveidot mūsdienīgu eiropeisku universitāti.

Organizācija

Universitātē ir 32 fakultātes, akadēmijas un koledžas, kas sīkāk iedalītas 6 akadēmiskajās grupās, un vēl virkne citu programmu:

Skolas un fakultātes

Ekonomikas un biznesa skola
Tēlotājmākslas akadēmija
Skatuves mākslas akadēmija
Arhitektūras fakultāte
Elektrotehnikas fakultāte
Kriminālzinātņu fakultāte
Politikas zinātņu fakultāte
Sporta un fiziskās audzināšanas fakultāte
Satiksmes inženierijas un sakaru fakultāte
Humanitāro zinātņu fakultāte
Farmācijas fakultāte
Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
Mehānikas inženierijas fakultāte
Medicīnas fakultāte
Mūzikas akadēmija
Skolotāju izglītības koledža
Lauksaimniecības fakultāte
Juridiskā fakultāte
Zinātnes un tehnoloģiju fakultāte
Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte
Stomatoloģijas fakultāte
Mežsaimniecības fakultāte
Veterinārmedicīnas fakultāte
Veselības studiju fakultāte

Pievienotās iestādes

Islāma studiju fakultāte
Katoļu teoloģijas fakultāte
Valsts pārvaldes fakultāte

Institūti

Vēstures institūts
Noziegumu pret cilvēci un starptautisko tiesību izpētes institūts
Ģenētiskās inženierijas un biotehnoloģijas institūts
Austrumu institūts
Studentu centrs Sarajevā
Sociālo pētījumu institūts

Atsauces

↑ Zakon o Univerzitetu u Sarajevu
1 2 3 4 5 6 7 8 «Univerzitet u Sarajevu - Historijat Univerziteta». unsa.ba. Skatīts: 2026-04-23.^{[novecojusi saite]}
1 2 «Historija». Univerzitet u Sarajevu (bosniešu). Skatīts: 2026-04-23.
↑ Haber7. «Saraybosna'da 476 yıldır yaşayan medrese!». Haber7 (turku). Skatīts: 2026-04-23.
↑ "HIGHER EDUCATION 2018/2019" (PDF). fzs.ba.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sarajevas Universitāte.

[1] Zakon o Univerzitetu u Sarajevu

[:0-2] 1 2 3 4 5 6 7 8 «Univerzitet u Sarajevu - Historijat Univerziteta». unsa.ba. Skatīts: 2026-04-23.^{[novecojusi saite]}

[:1-3] 1 2 «Historija». Univerzitet u Sarajevu (bosniešu). Skatīts: 2026-04-23.

[4] Haber7. «Saraybosna'da 476 yıldır yaşayan medrese!». Haber7 (turku). Skatīts: 2026-04-23.

[5] "HIGHER EDUCATION 2018/2019" (PDF). fzs.ba.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]