Sarkanās un Baltās rozes karš

Vikipēdijas lapa
Sarkanās un Baltās rozes karš

Print after the 1908 painting by Henry Payne of the scene in the Temple Garden from Shakespeare's play Henry VI, Part 1, where supporters of the rival factions pick either red or white roses, the symbols for the Lancastrians or the Yorkists
Datums1455. gada 22. maijs1487. gada 16. jūnijs
Vieta
Iznākums Tjudoru dinastijas un tās sabiedroto uzvara
Karotāji
Komandieri un līderi
Zaudējumi
105,000 mirušie[6]
Jorku dinastijas baltā roze
Lankasteru dinastijas sarkanā roze

Sarkanās un Baltās rozes karš bija pilsoņu karš Anglijā, kur cīnījās par valsts varu karaļa Edvarda III pēcnācēju 2 dzimtas: Lankasteras hercogi (ģerbonī sarkana roze) un Jorkas hercogi (ģerbonī balta roze, no tā arī karu nosaukums). Karš ilga 30 asiņainus gadus. Notika 15. gadsimta vidū.

Sākot ar Henriju IV (13991413), karaļa vara bija Lankasteras dzimtas rokās. Henrija VI valdīšanas laikā ārējās politikas neveiksmju (Simtgadu kara zaudēšanu Francijā) un nenoteiktās iekšējās politikas dēļ radās opozīcija, ko vadīja Jorkas hercogs Ričards un atbalstīja Vorikas grāfs Ričards Nevils. Sakaujot karaļa piekritējus, nemierniekiem izdevās sagūstīt Henriju VI.

Jorkas hercogs Ričards kļuva par viņa protektoru, saņemot savās rokās valsts varu. Karaļa Henrija VI sievai karalienei Anžu Margaritai izdevās sacelt Skotiju un 1460. gadā pie Veikfīldas sakaut Jorkas Ričardu, kas kaujā krita. Par troņa pretendentu kļuva Jorkas Ričarda dēls Edvards, kas ar Vorikas grāfa palīdzību proklamējās par karali Edvardu IV (14611483), 1461. gadā sakaujot Henrija VI piekritējus pie Toutonas un 1464. gadā iznīcinot pēdējās Lankasteras partijas atliekas.

Kad Edvards IV sanaidojās ar Vorikas grāfu un bija spiests bēgt no Anglijas, 1470. gadā tronī atgriezās Henrijs VI. 1471. gadā ar burgundiešu palīdzību Edvards IV atgriezās Anglijā, sagūstīja Henriju VI, Barnetas kaujā sakāva Vorikas grāfu un Tjūksberijas kaujā — karalieni Margaritu.

Jorku nama valdīšana izbeidzās ar Jorkas hercoga Ričarda jaunāko dēlu karali Ričardu III (14831485), kas krita kaujā pret Henriju Tjudoru, Tjudoru dinastijas nodibinātāju. Henrijs VII Tjudors nāca Anglijas tronī.

Karā gāja bojā 20-30 000 vienkāršo karavīru un bruņinieku, kā arī dažas feodālās aristokrātijas dzimtas - 5 pēru dzimtas (Bonvili, Tiptofti, Bofori, Holandi un Laveli).[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Wagner, Schmid
  2. Guy, 1988
  3. McCaffrey, 1984
  4. Gristwood, 2013, 226. lpp.
  5. Gristwood, 2013, 195–196. lpp.
  6. Clodfelter, 2017, 51. lpp.
  7. Oliphant Thomas Lawrence Kington. Was the Old English Aristocracy destroyed by the Wars of the Roses? // Transactions of the Royal Historical Society, Old Series (TRHS O.S.), 1, 1872, p. 437-443

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Kļūda atsaucē: Grupai "lower-alpha" pastāv <ref> iezīmes, bet nav atrodama atbilstoša <references group="lower-alpha"/> iezīme