Pāriet uz saturu

Sarkanastes tropu jūrasputns

Vikipēdijas lapa
Sarkanastes tropu jūrasputns
Phaethon rubricauda (Boddaert, 1783)
Sarkanastes tropu jūrasputns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTropu jūrasputnuveidīgie (Phaethontiformes)
DzimtaTropu jūrasputnu dzimta (Phaethontidae)
ĢintsTropu jūrasputni (Phaethon)
SugaSarkanastes tropu jūrasputns (Phaethon rubricauda)
Sarkanastes tropu jūrasputns Vikikrātuvē

Sarkanastes tropu jūrasputns, arī sarkanastes faetonputns (Phaethon rubricauda) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga,[1] kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna tropu apgabalus. Šis putns barības meklējumos parasti aizklejo tālu jūrā, veicot simtiem kilometru. Ligzdo kolonijās tropu salās.

Sarkanastes tropu jūrasputns ligzdo ļoti plašā areālā[2], kas aptver Havaju salas, Okeāniju, Filipīnas, Lieldienu salu, Sarkano jūru, Maurīciju, Komoras, Reinjonu un Raundu, Čīles piekrasti. Dienvidu virzienā saniedz Kvīnslendas koraļļu salas, Rietumaustrālijas salas un Jaunzēlandi, ziemeļu — Japānu.[3]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ligzdojošs putns Midveja atolā

Garums 46 — 50 cm. Ārēji līdzinās zīriņiem. Apspalvojums balts, bieži sārtu nokrāsu ar melniem plankumiem ap acīm. Aste tieva, sarkana, knābis — gaiši sarkans, kājas — melnas.[4]

Phaethon rubricauda

Šādi grāmatā "Noenkurotais šķirsts" sarkanastes tropu jūrasputnus apraksta Džeralds Darels:

"Sarkanastes faetonputni... bija nelielas kaijas augumā, ar zīriņam līdzīgu galvu, lielām mirdzošām acīm un knābi zīmoglakas sarkanumā. Spalvojums uz galvas, krūtīm un spārni galos bija maigā, vizmainā rožsārtā krāsā, it kā putni būtu izpeldināti īpašā krāsas šķīdumā"'.

Lielāko daļu mūža pavada, lidojot virs atklātas jūras. Barības meklējumos veic simtiem kilometru un nereti nokļūst reģionos, kur ir ļoti maz zivju, — no šādām vietām izvairās lielākā daļa jūrasputnu. Taču nelielie faetonputni arī tādā vietā atrod sev barību.

Sarkanastes tropu jūrasputnam, gluži tāpat kā citiem jūrasputniem, pietiek ar vienu ilgāku sauszemes apmeklējumu pārošanās periodā. Pārējā gada laikā viņu lokveida lidojums, kas atgādina tauriņa lidojumu, ieraugāms tikai tālu atklātā jūrā. Šie elegantie putni pārmaiņus vēzē spārnus un brīvi planē gaisā. Kad faetonputns vēlas atpūsties, viņš nolaižas uz ūdens. Putns viegli peld ūdenī, airējoties ar kājām, kas atrodas ķermeņa aizmugurē, savukārt garā astes spalva ir sacelta gaisā.[3]

Pārtiek no mazām vai vidēja lieluma zivīm, kalmāriem, astoņkājiem. Pateicoties savam veiklajam lidojumam, ķer arī lidojošās zivis.

Kad tropu jūrasputns ierauga atbilstošu lomu, viņš plivinās uz vietas apmēram desmit metru augstumā un, nogaidījis īsto brīdi, strauji metas ūdenī. Putna knābis ir nedaudz saliekts, un abas tā malas ir asas, tādēļ no knābja neizslīd arī slidens medījums.

Sarkanastes faetonputna mazulis

Sarkanastes tropu jūrasputniem nav pastāvīga pārošanās perioda. Vecāki dodas uz salu, kurā atrodas ligzda, jau divas līdz sešas nedēļas pirms olas izdēšanas. Atbilstošu vietu nav daudz, tādēļ putni veido ligzdošanas kolonijas.

Riesta laikā redzams desmitiem tropu jūrasputnu grupu — putni klaigā un ķērc, riņķodami virs klinšu nokarēm, kas būtu atbilstošas ligzdošanai. Viens no putniem uzlido līkumainā lidojumā virs otra un saliec spārnus. Pārošanās laikā putnu vidū dažkārt var sākties niknas cīņas par partneri un ligzdošanas vietu. Perē abi vecāki. Putnēns var pacelties spārnos pēc diviem mēnešiem.

Zināmas četras pasugas.[5]

  • P. rubricauda rubricauda Boddaert, 1783
  • P. rubricauda melanorhynchos Gmelin, 1789
  • P. rubricauda roseotinctus Mathews, 1926
  • P. rubricauda westralis Mathews, 1912

Daļā sarkanastes tropu jūrasputnu ligzdošanas koloniju putnu skaits ir stabils, taču dažās vietās ligzdojošo putnu skaits ir būtiski samazinājies. Iemesls ir salu dabiskās vides postīšana un medības. Darels raksta: "Kad ar negantajiem brēcieniem mūs aizbiedēt neizdevās, putni palika mierīgi tupam un blenza uz mums. Stulbā paraža sēdēt rāmi ligzdā, pakļaujoties liktenim, ir galvenais cēlonis to apkaušanai, jo šie putni ir pārlieku viegls laupījums zvejniekiem, kas atbrauc uz Raundu, nogalina putnus un pēc tam aizved tos uz Maurīciju, kur pārdod ķīniešu restorāniem". ("Noenkurotais šķirsts").

Sarkanajā grāmatā ierindota sugu sarakstā, kuras šobrīd nav apdraudētas.[6]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]