Sarkanie spīķeri

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sarkanie spīķeri
Sarkanie spīķeri
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils eklektika (t.s. "ķieģeļu stils")
Pilsēta Rīga
Valsts Latvija

Sarkanie spīķeri ir vēsturisks līdzīgas arhitektūras noliktavu komplekss, kas atrodas Rīgā, Daugavas krastā, blakus Centrāltirgam un Dzelzceļa tiltam Maskavas priekšpilsētas pusē. Šobrīd tur atrodas 35 ķieģeļu ēkas.

Tie tika uzbūvēti kā noliktavas Maskavas forštatē dzīvojošiem tirgotājiem, kuru tirdzniecības uzņēmumi atradās Daugavmalā esošā tirgus (Centrāltirgus priekšteča) tuvumā. Pirms Sarkano spīķeru uzbūvēšanas noliktavu kvartāls tika saukts par "Lastādiju", kas vācu valodā nozīmē laivinieku, plostnieku un tirgotāju apmetni, kur tika izkrautas un iekrautas dažādas preces.[1]

Vārds "Lastādija" pirmo reizi minēts 1348. gada vēsturiskajos materiālos.

Noliktavu lielākās daļas arhitekti bija vācbaltieši, tai skaitā:

Koncertzāle "Spīķeri"

Uz dažām noliktavu ēkām ir saglabājušies Krievijas Impērijas ģerboņi. Šo ēku celtniecība ir tieši saistīta ar Baltijas provinču ģenerālgubernatora A. Suvorova personību, kura laikā Rīga pilnīgi zaudēja cietokšņa statusu, kas deva spēcīgu impulsu tās tālākajai attīstībai. Tika izstrādāts plāns Rīgas priekšpilsētu rekonstrukcijai, kas noteica jaunu teritoriju veidošanas principus. 1864. gadā pēc ģenerālgubernatora pasūtījuma sākās Sarkano spīķeru teritorijas apbūve. Dokumentā ar Suvorova parakstu bija norādīts, ka noliktavām jābūt no ķieģeļiem un jāizskatās aptuveni vienādām. Tomēr katra noliktava kaut kādā veidā liecina par konkrēta arhitekta rokrakstu.

No 58 noliktavu ēkām, kas tika uzceltas laika posmā no 1864. līdz 1886. gadam, saglabājušās tikai 13.[2]

Skats uz Sarkanajiem spīķeriem no Daugavas kreisā krasta

Arhitekts un mākslas vēsturnieks Jānis Krastiņš uzskata, ka no mākslinieciskā viedokļa ir vērts pievērst uzmanību vairākām ēkām: Maskavas ielā 4 - 14; Gaiziņa ielā 3; Spīķeru ielā 1, 8 un 9.

Noliktavu kompleksa būvniecība tika pabeigta 1886. gadā. Starp to bijušajiem īpašniekiem ir Kuzma Muhins (tēlnieces Veras Muhinas vectēvs), lieltirgotājs no Rīgas.

20. gadsimtā vairākas noliktavas nojauca, lai izveidotu pašreizējo Centrāltirgu. Vairākas noliktavas tika sagrautas, kad 1944. gada oktobra sākumā Sarkanās armijas uzbrukuma laikā notika bombardēšana.

Šobrīd daļa no Daugavmalā esošajām noliktavām ir pārveidota par radošo kvartālu "Spīķeri", kur ir nelielas kafejnīcas, veikali, mākslas galerijas, koncertzāle, muzejs un mūsdienu kultūras centrs. Gar upi izvietota moderna promenāde ar veloceliņu, kas savienota ar 11. novembra krastmalas pazemes pāreju un vecpilsētu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Spīķeri. Piemineklis Rīgas tirgoņiem». spikeri.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-11-13.
  2. CitaRiga http://www.citariga.lv. «Sarkanie Spīķeri :: Daugavas ūdens ceļš :: Rīgas apskates vietas :: Cita Rīga». Cita Rīga (lv-LV). Skatīts: 2018-11-13.
  3. «Спикери квартал Spikeri». Pribalt.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-14. Skatīts: 2018-11-13.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]