Sarkanie spīķeri

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Spīķeri
Spīķeri
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils eklektika (t.s. "ķieģeļu stils")
Pilsēta Rīga
Valsts Latvija
Skats uz Sarkanajiem spīķeriem no Daugavas kreisā krasta
Koncertzāle "Spīķeri"

Sarkanie spīķeri ir vēsturisks arhitektūras noliktavu komplekss, kas atrodas Rīgā, Daugavas krastā, blakus Centrāltirgum un Dzelzceļa tiltam Maskavas priekšpilsētas pusē. Šobrīd ēku komplekss sastāv no 35 ķieģeļu ēkām.

Mūsdienās Daugavmalā esošās noliktavu ēkas ir pārveidotas par radošo kvartālu "Spīķeri", kur ir dažādi veikali, mākslas galerijas, koncertzāle, muzejs un mūsdienu kultūras centrs. Vasaras sezonā Spīķeru laukumā norisinās dažādi rīdzinieku un tūristu iecienīti kultūras un izklaides pasākumi, piemēram Rīgas krāmu tirdziņi, brīvdabas koncerti un kino seansi, mākslas preformances.

Gar Daugavu izvietota promenāde ar veloceliņu, kas savienota ar 11. novembra krastmalas pazemes pāreju un vecpilsētu.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spīķeri tika uzbūvēti kā noliktavas (vācu: Speicher, no latīņu: spicarium) Maskavas forštates tirgotājiem, kuru tirdzniecības uzņēmumi atradās Daugavmalā esošā tirgus (Centrāltirgus priekšteča) tuvumā. Pirms tam noliktavu kvartālu dēvēja par "Lastādiju", kas vācu valodā nozīmē laivinieku, plostnieku un tirgotāju apmetni, kur tika izkrautas un iekrautas dažādas preces.[2] Vārds "Lastādija" pirmo reizi minēts 1348. gada vēsturiskajos materiālos.

Kad pēc Krimas kara Rīga zaudēja cietokšņa statusu, 1864. gadā pēc Baltijas provinču ģenerālgubernatora A. Suvorova pasūtījuma sākās Lastādijas teritorijas apbūve. Dokumentā ar Suvorova parakstu bija norādīts, ka noliktavām jābūt no ķieģeļiem un jāizskatās aptuveni vienādām. Uz dažām noliktavu ēkām ir saglabājušies Krievijas Impērijas ģerboņi.

No 58 noliktavu ēkām, kas tika uzceltas laika posmā no 1864. līdz 1886. gadam, saglabājušās tikai 13.[3]

Noliktavu kompleksa būvniecība tika pabeigta 1886. gadā. Viens no noliktavu ēku īpašniekiem bija tirgotājs Kuzma Muhins (tēlnieces Veras Muhinas vectēvs). 20. gadsimtā vairākas noliktavas nojauca, lai izveidotu pašreizējo Centrāltirgu. Vairākas noliktavas tika sagrautas Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā.

Ēku arhitekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitekts un mākslas vēsturnieks Jānis Krastiņš uzskata, ka no mākslinieciskā viedokļa ir vērts pievērst uzmanību vairākām ēkām: Maskavas ielā 4 - 14; Gaiziņa ielā 3; Spīķeru ielā 1, 8 un 9.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Спикери квартал Spikeri». Pribalt.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-14. Skatīts: 2018-11-13.
  2. «Spīķeri. Piemineklis Rīgas tirgoņiem». spikeri.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-11-13.
  3. CitaRiga http://www.citariga.lv. «Sarkanie Spīķeri :: Daugavas ūdens ceļš :: Rīgas apskates vietas :: Cita Rīga». Cita Rīga (lv-LV). Skatīts: 2018-11-13.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]