Sarkanie vīna dārzi
| Sarkanie vīna dārzi | |
|---|---|
| Sarkanie vīna dārzi Arlā | |
 | |
| Mākslinieks |
Vinsents van Gogs  |
| Gads | 1888 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls |
| Izmēri | 75 cm (30 in) × 93 cm (37 in) |
| Atrašanās vieta | Puškina Tēlotājmākslas muzejs |
| Īpašnieks |
Krievija |
| Inventāra nr. |
Ж-3372 |
Sarkanie vīna dārzi ir nīderlandiešu gleznotāja Vinsenta van Goga eļļas krāsas glezna, ko viņš gleznojis 1888. gada novembra sākumā. Tā gleznota uz privāti gruntētas Toile de 30 standarta izmēra audekla pamatnes. Tiek uzskatīts, ka glezna ir vienīgā, kas pārdota viņa dzīves laikā, un tā bieži iekļauta viņa nozīmīgāko darbu sarakstā.[1]
Tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glezna tapusi laikā, kad van Gogs dzīvoja Arlas pilsētā Francijas dienvidos. Van Gogu iedvesmoja apkārtējā ainava — lauku skati un skats uz pilsētiņu. Šis īsais laika posms no 1888. gada februārim līdz 1889. gada maijam tiek uzskatīts par produktīvāko periodu van Goga dzīvē. Pie viņa tolaik ciemojās Pols Gogēns un van Gogs fantazēja par mākslinieku ciematiņa izveidi, ko vadītu Gogēns.
1888. gada novembrī viņš rakstīja savam brālim Teo: "Ak, kāpēc nebiji kopā ar mums svētdien! Mēs redzējām pavisam sarkanu vīna dārzu — sarkanu kā sarkanvīnu. Pa gabalu tas izskatījās dzeltens, virs tā — zaļas debesis, apkārt — purpura krāsas zeme pēc lietus, vietām — dzeltena atblāzma no saulrieta." Drīz vien tapa glezna "Sarkanie vīna dārzi", attēlojot ražas novākšanu netālu no Monmažūras abatijas.
Glezna "Sarkanie vīna dārzi" pirmoreiz izstādē tika demonstrēta ikgadējajā Les XX izstādē Briselē 1890. gadā. To tur par 400 frankiem (mūsdienu vērtība ap 1000 ASV dolāru) iegādājās Anna Boša,[2] impresionisma gleznotāja, Les XX dalībniece un mākslas kolekcionāre no Beļģijas;[3][4] Anna bija Ežēna Boša, cita impresionisma gleznotāja un van Goga drauga, māsa. Van Gogs bija gleznojis arī Ežēna portretu (Le Peintre aux Étoiles) 1888. gada rudenī Arlā.
Tāpat kā gleznu "Nakts kafejnīca" to iegādājās krievu kolekcionārs Sergejs Ščukins,[5] kura kolekciju boļševiki nacionalizēja un glezna vēlāk nonāca Puškina Tēlotājmākslas muzejā Maskavā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ DK Eyewitness Travel Guide Russia. Penguin. 2016. ISBN 1465462635.
[...] but the real masterpieces are upstairs. On the second floor are paintings by Vincent van Gogh, including The Red Vineyard at Arles (1888) and Prisoners Exercising (1890) [...]
- ↑ Anna Boch.com, impressionist painter and Art Collector
- ↑ Hulsker (1980), 356
- ↑ Pickvance (1984), 168–169;206
- ↑ History of the Red Vineyard painting by Anna Boch.com
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Hulsker, Jan. The Complete Van Gogh. Oxford: Phaidon, 1980. ISBN 0-7148-2028-8.
- Pickvance, Ronald. Van Gogh in Arles (exh. cat. Metropolitan Museum of Art, New York), Abrams, New York 1984. ISBN 0-87099-375-5.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sarkanie vīna dārzi.
