Sarkanrīkles čipste

Vikipēdijas lapa
Sarkanrīkles čipste
Anthus cervinus (Pallas, 1811)
Sarkanrīkles čipste
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaCielavu dzimta (Motacillidae)
ĢintsČipstes (Anthus)
SugaSarkanrīkles čipste (Anthus cervinus)
Sarkanrīkles čipste Vikikrātuvē

Sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos.[1][2] Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanrīkles čipste Latviju regulāri caurceļo
Vasarā abiem dzimumiem pakakle kļūst ruda, bet tēviņiem rudi kļūst arī vaigi un krūtis

Sarkanrīkles čipste ligzdo tundras zonā no Skandināvijas un Somijas ziemeļiem diezgan šaurā joslā pāri Sibīrijas ziemeļiem, sasniedzot Čukču pussalu un Aļasku. Ziemo tropiskajā Āfrikā, uz dienvidiem no Sahāras, Nīlas ielejā, nelielā skaitā arī Itālijas dienvidos, Turcijā, Tuvajos Austrumos. Areāla austrumu populācijas ziemo Dienvidaustrumāzijā.[2][3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sarkanrīkles čipste ir samērā reta, bet regulāra caurceļotāja pavasarī un rudenī.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanrīkles čipste ir neliela čipste ar rudu seju un krūtīm ligzdošanas sezonā. Ķermeņa garums 14—15 cm, spārnu izplētums 26 cm, svars 16,4—29,3 g.[4][5]

Apspalvojums brūnpelēks ar tumši brūniem un baltiem raibumiem. Mugura, galvas virsa un spārni tumši brūni, vēders un zemaste gaiši brūni. Ligzdošanas sezonas laikā sarkanrīkles čipsti ir viegli atšķirt no citām čipstēm, jo tās pakakle kļūst koši ruda. Tēviņiem rudi kļūst arī vaigi un krūtis. Ārpus vairošanās sezonas apspalvojums ir pelēcīgs. Abi dzimumi izskatās samērā līdzīgi, lai gan tēviņam rudais apspalvojums vasarā ir košāks nekā mātītei, kā arī ziemā pakaklē saglābājas viegli sārts tonis (mātīte rudumu zaudē pilnībā). Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem ārpus varošanās sezonas. Knābis slaids, dzeltenpelēks vai dzeltenbrūns, kājas dzeltenbrūnas, acis tumši brūnas.[4][5]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanrīkles čipste ir līdzīga pļavas čipstei un koku čipstei, īpaši grūti to ir atšķirt ārpus vairošanās sezonas. Sarkanrīkles čipstei kopumā ir raibumotāka, kā arī uz tumšās muguras izceļas baltu un melnu svītriņu raibumojums.[4][5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanrīkles čipste ligzdošanas areālu pamet augustā vai septembrī

Sarkanrīkles čipste ir gājputns. Ligzdošanas arealā atgriežas laikā no maija līdz jūnijam. Uzturas arktiskās tundras purvainos apgabalos, priekšroku dodot vietām ar vītoliem un nelielām urdziņām, grīšļainiem purviem un kūdras uzkalniņiem. Uz ziemošanas vietām dodas augustā vai septembrī. Migrācijas lidojums vienmēr notiek pa dienu.[2][4] Ārpus vairošanās sezonas uzturas vaļīgās grupās. Barošanās laikā sarkanrīkles čipste skrien tai raksturīgā horizontālā pozā, šūpojot asti uz augšu un leju.[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanrīkles čipste barojas ar bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem, tos meklējot uz zemes. Vasarā to galvenā barība ir tauriņu kāpuri. Nelielā daudzumā barojas arī ar sēklām.[2][4][5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanrīkles čipstes veido monogāmus pārus, riesta laikā tēviņam demonstrējot savu lidotprasmi. Ligzda atrodas uz zemes, paslēpta zem kuplāka zāles cera. Iedobi, kurā pēc tam ievij kausveida ligzdu, izkašā tēviņš. Toties pašu ligzdu būvē tikai mātīte, lai gan materiālus nes abi putni. Tā tiek vīta no sausas zāles, sūnām un grīšļiem, no iekšpuses izklāta ar smalkiem zāles stiebriņiem, ziemeļbriežu vilnu, spalvām un salmu gabaliņiem. Dējumā 2—7 olas ar tumši brūniem raibumiņiem (parasti 5—6 olas). Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj 11—12 dienu vecumā.[2][4][5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]