Sarkasms

Sarkasms ir izteiksmes veids, kurā apzināti tiek izmantots izsmiekls, ironija vai pārspīlējums, lai paustu kritiku, nicinājumu, neapmierinātību vai izklaidētu auditoriju. Sarkastiska izteikuma burtiskā nozīme bieži atšķiras no runātāja faktiskās domas, un tā uztverei būtiska nozīme ir kontekstam un runas intonācijai.

Sarkasms bieži tiek izmantots kā humora paņēmiens, taču tas ne vienmēr ir humoristisks. Atšķirībā no neitrālas ironijas sarkasmam parasti ir izteiktāks izsmiekla vai kritikas elements. Piemēram, cilvēkam, kurš lietainā dienā bez lietussarga ir pilnībā izmircis, var teikt: Lielisks laiks pastaigai! Šajā gadījumā izteikuma burtiskā nozīme ir pretēja runātāja faktiskajam vērtējumam.

Etimoloģija

Vārds sarkasms ir cēlies no sengrieķu valodas vārda σαρκασμός (sarkasmós), kas saistīts ar darbības vārdu σαρκάζειν — "plēst miesu" vai pārnestā nozīmē "asi izsmiet". No sengrieķu valodas šis termins nonāca citās Eiropas valodās un vēlāk kļuva par starptautiski lietotu jēdzienu.

Lietojums

Sarkasms tiek izmantots ikdienas saziņā, literatūrā, satīrā, komēdijā, politikā un plašsaziņas līdzekļos. Tas var kalpot kā veids, kā netieši kritizēt kādu personu, ideju, rīcību vai sabiedrībā pastāvošu parādību.

Sarkasma efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, vai klausītājs vai lasītājs spēj atpazīt izteikuma nevis burtisko, bet paredzēto nozīmi. Rakstiskā saziņā, kur nav pieejama intonācija un sejas izteiksme, sarkasmu dažkārt ir grūtāk atpazīt.

Sarkasms var tikt izmantots arī pašironijā, kad cilvēks ar izsmējīgu vai pārspīlētu izteikumu vērš humoru pret sevi.