Sasaku valoda

Sasaku valoda Basa Sasak
Valodu lieto:	Indonēzija
Reģions:	Lomboka, Rietumu Nusa Tengara
Pratēju skaits:	apmēram 2,7 miljoni
Valodu saime:	Austronēziešu  Malajiešu-polinēziešu   Malajiešu-sumbaviešu    Sasaku valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts, tradicionāli arī baliešu raksts
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:
ISO 639-3:	sas

Sasaku valoda (Basa Sasak) ir austronēziešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā sasaki Lombokas salā Indonēzijā. Tā ir galvenā Lombokas pamatiedzīvotāju valoda un viena no lielākajām reģionālajām valodām Rietumu Nusa Tengara provincē. Sasaku valodas pratēju skaits tiek lēsts vairākos miljonos.

Sasaku valoda ir radniecīga citām Indonēzijas centrālās daļas austronēziešu valodām. Tās klasifikācija austronēziešu valodu saimē ir pētījumu objekts, un dažādās klasifikācijās tās tuvākās radniecības attiecības tiek noteiktas atšķirīgi.

Dialekti

Sasaku valodai raksturīga ievērojama dialektālā daudzveidība. Dažādos Lombokas apgabalos lietotās valodas formas var būt fonoloģiski, leksiski un gramatiski atšķirīgas. Tradicionāli sasaku dialekti nereti nosaukti pēc vārdiem, kurus tajos lieto ar nozīmi „šis” un „tas”.

Parasti izšķir vairākas lielas dialektu grupas, tostarp Ngenó-Ngené, Menó-Mené, Meriaq-Meriku, Kutó-Kuté un Ngetó-Ngeté. Tomēr šāds tradicionālais iedalījums ne vienmēr pilnībā atbilst mūsdienu lingvistiskajos pētījumos noteiktajām dialektu robežām.

Dialektu izplatība ir saistīta ar dažādiem Lombokas reģioniem, un vienota standartizēta sasaku valodas forma vēsturiski nav pilnībā aizstājusi vietējās valodas varietātes.

Sociolingvistika

Sasaku sabiedrībā pastāv valodas līmeņi un runas formas, kuru izvēle var būt atkarīga no sarunas dalībnieku sociālajām attiecībām, vecuma un situācijas. Šajā ziņā sasaku valodai ir līdzības ar kaimiņos lietoto baliešu un javiešu valodu, kurās arī attīstījušās sociāli diferencētas runas formas.

Mūsdienās lielākā daļa sasaku valodas runātāju lieto arī indonēziešu valodu. Indonēziešu valoda dominē valsts pārvaldē, formālajā izglītībā un daudzos plašsaziņas līdzekļos, savukārt sasaku valoda saglabā nozīmīgu vietu ģimenes un vietējās kopienas ikdienas saziņā.

Vēsture

Sasaku valoda izveidojusies Lombokā kā daļa no plašākās austronēziešu valodu izplatības Dienvidaustrumāzijas salās. Tās attīstību ilgstoši ietekmējuši Lombokas iedzīvotāju kontakti ar kaimiņu salu tautām.

Īpaši nozīmīga vēsturiska ietekme bija Bali salai un baliešu politiskajai un kultūras klātbūtnei Lombokā. Tās rezultātā sasaku valodā nonāca baliešu valodas elementi un Lombokā tika izmantotas ar baliešu rakstības tradīciju saistītas rakstu sistēmas.

Vēsturiskajos sasaku manuskriptos tika izmantots arī jejawan raksts — vietēja rakstības tradīcija, kas radniecīga baliešu rakstam. Manuskriptos pierakstīja reliģiskus, literārus un vēsturiskus tekstus.

Nīderlandes koloniālās pārvaldes un vēlāk neatkarīgās Indonēzijas laikā arvien lielāku nozīmi ieguva latīņu alfabēts. Pēc Indonēzijas neatkarības iegūšanas 1945. gadā indonēziešu valodas nozīme izglītībā, pārvaldē un starpreģionālajā saziņā turpināja palielināties.

Neraugoties uz indonēziešu valodas dominējošo stāvokli oficiālajā vidē, sasaku valoda joprojām tiek plaši lietota Lombokā un ir nozīmīga sasaku kultūras un etniskās identitātes sastāvdaļa.

Rakstība

Mūsdienās sasaku valodu galvenokārt raksta ar latīņu alfabētu, izmantojot Indonēzijas rakstības tradīcijai līdzīgu ortogrāfiju.

Vēsturiski sasaku tekstu pierakstīšanai izmantots arī jejawan, kas veidojies ciešā saistībā ar baliešu rakstu. Tradicionālā rakstība saglabājusies galvenokārt vēsturiskajos manuskriptos un kultūras mantojuma kontekstā.