Pāriet uz saturu

Valdemārpils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sasmaka)
Valdemārpils
Novada pilsēta
Lielā iela Valdemārpilī
Lielā iela Valdemārpilī
Karogs: Valdemārpils
Karogs
Ģerbonis: Valdemārpils
Ģerbonis
Valdemārpils (Latvija)
Valdemārpils
Valdemārpils
Koordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°E / 57.37056; 22.59194Koordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°E / 57.37056; 22.59194
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
Sasmaka
Platība[1]
  Kopējā 3,8 km2
  sauszeme 3,8 km2
  ūdens 0,0 km2
Iedzīvotāji (2025)[2]
  kopā 1 147
  blīvums 301,0 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
  Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3260
Mājaslapa www.talsunovads.lv/lv
Valdemārpils Vikikrātuvē

Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā, Sasmakas ezera rietumu krastā, 14 km no novada centra Talsiem un 118 km attālumā no Rīgas. Tās agrākais nosaukums līdz 1926. gadam bija Sasmaka (lībiešu: Sasmagā)[3].

Valdemārpils nosaukta jaunlatviešu kustības ideologa Krišjāņa Valdemāra (1825—1891) vārdā, kurš dzimis Ārlavas pagastā un jaunībā strādājis par privātskolotāju Sasmakas miestā. Sasmakas vārds cēlies no blakus esošā ezera nosaukuma[nepieciešama atsauce] un lietots dažādos veidos (Sansmagen, Sassmaggen, Sassmaken, Saßmacken). Savukārt Sasmakas ezera nosaukums, iespējams, cēlies no sašaurinājuma tā vidusdaļā, kuram mūsdienas pāri pārbūvēts satiksmes ceļa tilts.

Valdemārpils izveidojusies pie Dupurkalna pilskalna (47 m) senā līvu Ārlavas pilsnovada teritorijā, ko 11.—13. gadsimtā bija pakļāvuši kurši. Par šis vietas aizvēsturisko nozīmīgumu liecina Elku liepa Sasmakas muižas parkā, kulta vieta Ozolu Svētkalnā un skandināvu kultūrai raksturīgās "velna laivas" pilsētas apkārtnē. Līdz 13. gadsimtam Ārlavas pilsnovads (Arowelle) piederēja pie Vanemas zemes un pieminēts 1231. gada līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu.

Sasmakas (Sansmagen) vārds pirmo reizi rakstos minēts 1582. gada nodevu sarakstos, 1644. gadā Sasmaka ieguva brīvciema statusu. 1656. gadā hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz Piltenes apgabalu un Sasmakas ciemam piešķīra miesta tiesības. Lielā Ziemeļu kara laikā sākušās Lielā mēra epidēmijas laikā 1710.—1711. gadā nomira liela daļa no tā iedzīvotājiem. 1834. gadā Kurzemes guberņas administrācija ciemam atkal piešķīra miesta statusu, 19. gadsimta beigās blakus luterāņu baznīcai bija arī ebreju sinagoga un pareizticīgo baznīca (celta 1887.—1889. gados). 1894. gadā Sasmaka ieguva pašpārvaldes tiesības.

1917. gadā Sasmakai piešķīra pilsētas tiesības. 1916.—1917. gadā caur Valdemārpili uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru Valdgale-Roja. 1926. gadā Sasmaku pārdēvēja par Valdemārpili. 1941. gada vasarā, Latvijas vācu okupācijas laikā, latviešu pašaizsardzības vienības pēc nacistu pavēles nogalināja visus 150 pilsētas ebrejus.[4]

Valdemārpils atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā Sasmakas ezera rietumu krastā. Pilsēta atrodas uz lēzena paugurgrēdu masīva, kas paceļas līdz 58 m vjl. Ezers aizņem garu un šauru ledāja izspieduma ieplaku, kas iepretī Valdemārpilij sašaurinās tā, ka pāri iet ceļš. Ezera ziemeļu daļu mēdz saukt par Ārlavas ezeru, dienvidu daļu — par Valdemārpils ezeru.[5]

Valdemārpili ieskauj Ārlavas pagasts. Pilsētu šķērso autoceļš P126 Valdgale-Roja.

Ap 19. gadsimta vidu Sasmakā bija gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju cik Talsos, no kuriem aptuveni 84% bija ebreji. Tas izskaidrojams ar to, ka Kurzemes hercogistes pilsētās ebrejiem tika atļauts apmesties tikai pēc 1799. gada, kad hercogiste atradās Krievijas impērijas sastāvā. Sasmakā, kas piederēja pie Piltenes apgabala un kam bija brīvciema statuss, ebreji varēja dzīvot jau agrāk.[6] Ciems turpināja pieaugt līdz Pirmajam pasaules karam, kad tajā bija ap 2000 iedzīvotāju, bet 1920. gadā, kad tam piešķīra pilsētas tiesības, bija atlikuši tikai 959 iedzīvotāji.[7] Šajā laikā īpaši samazinājās ebreju un vāciešu skaits pilsētā. Pēdējo 100 gadu laikā ledzīvotāju skaits Valdemārpilī ir maz mainījies.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
gads1582162818631881189719201925193019351959197019791989200020112021
iedz. skaits~100~2001423177418339591064113011351147107812901706160513581153
gadsiedzīvotāju skaitslatviešikrievibaltkrieviukraiņipoļilietuviešiebrejivāciešiigauņipārējie
1863*142311700000118212400
1881*177442300000119715400
192510648791000001561351
19301130933173010161870
1935113593070nez.4015912221
197010781017287177nez.nez.nez.11
19791290121227149470nez.nez.17
1989158114854010881502112
2000160515132879109nez.nez.nez.29
201112441149177698nez.nez.nez.48
202111531068225257nez.nez.nez.44
  • Dati par dzimto valodu.

Konfesionālā un reliģiskā piederība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
gadsiedzīvotāju skaitsluterāņiu.c.protestantikatoļipareizticīgievecticībniekijūdaistiu.c.ticībasnezināmi
186314232410000118200
188117745760010119700
18971833833nez.nez.nez.nez.8991010
1925106482323059015702
19301130856361162416100
19351135839571961015900

Apskates objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. «livonian.tech – Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca» (latviešu). Skatīts: 2023-10-26.
  4. Mārtiņš Ķibilds. «Holokausts. Valdemārpils savējie.». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2018. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 14. janvārī.
  5. 1 2 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  6. Tūristu maršruti Talsu novadā. Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļas izdevums. 1937. 97. lpp.
  7. J. Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale, 1960.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]