Satledža

Satledža
tibetiešu: གླང་ཆེན་གཙང་པོ
hindi: सतलुज
urdu: ستلج
Satlledža Himāčalā Pradēšā
izteka ieteka ieteka
Izteka	Himalaji 30°50′39″N 81°12′17″E
Nosaukums augštecē	Lančkhencanpo
Ieteka	Pandžnāda/Inda 29°20′57″N 71°01′41″E
Caurteces valstis	Ķīna Indija Pakistāna
Garums	1450 km
Vidējā caurtece	500 m³/s
Baseina platība	395 000 km²
Satledža Vikikrātuvē

Satledža (hindi: सतलुज, Satluj, pandžabu: ਸਤਲੁਜ, urdu: ستلج) ir ap 1450 kilometrus gara upe Dienvidāzijā, plūst caur Ķīnu, Indiju un Pakistānu. Satekot ar Čenābu, veido Indas lielāko pieteku Pandžnādu.

Ģeogrāfija

Sākas Rakšas ielejā netālu no Kailaša kalna. Augštecē plūst pa šauru ieleju Ķīnas Tibetas autonomajā reģionā kā Lančkhencanpo (tibetiešu: གླང་ཆེན་གཙང་པོ, Langqên Zangbo — ‘Ziloņu upe’; ķīniešu: 象泉河, Xiàngquán Hé). Pie Šipki pārejas ieplūst Indijā, Himāčalā Pradēšā, kur šķērso Himalaju galveno grēdu. Himalaju priekškalnēs Indijā uzbūvētas vairākas hidroelektrostacijas, lielākā no kurām ir Bhakras HES ar 1,325 MW jaudu, kas veido Govindas ūdenskrātuvi. Pēc Himalajiem Satledža noplūst Pendžābas līdzenumā, kur nodrošina plašu irigācijas sistēmu intensīvas lauksaimniecības reģionā. Noplūstot Pakistānā, saplūst ar Čenābu, veido Indas lielāko pieteku Pandžnādu, ko dažkārt uzskata par Satledžas lejteci. Lielākās pilsētas krastos ir Bahāvalpura Pakistānā un Ludhiāna Indijā.

Vēsture

Satledža ir viena no antecedentajām upju sistēmām, kas pastāvējusi vēl pirms Himalaju pacelšanās. Ģeoloģiskie pētījumi liecina, ka senatnē upe noplūdusi uz dienvidiem, veidojot leģentāro Sarasvati upi. Pirms aptuveni 4500 gadiem ģeoloģisko izmaiņu rezultātā upe mainīja tecējumu, ieplūstot Indā un izraisot Tara tuksneša izveidošanos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Satledža.