Saturns aprij savus bērnus

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Saturns aprij savus bērnus
Francisco de Goya, Saturno devorando a su hijo (1819-1823).jpg
Mākslinieks Fransisko Goja Labot šo Vikidatos
Gads 1819
Medijs eļļas krāsa Labot šo Vikidatos
Izmēri 143.5 cm (56.5 in)[1] × 81.4 cm (32.0 in)[1]
Atrašanās vieta Prado muzejs
Inventāra nr. P00763 Labot šo Vikidatos

Saturns aprij savus bērnus ir nosaukums, kas dots spāņu mākslinieka Fransisko Gojas gleznai. Saskaņā ar tradicionālo interpretāciju, tas attēlo sengrieķu mītu par titānu Kronu (romiešu versijā Saturns), kurš baidoties, ka viņu no troņa gāzīs paša bērni,[2] visus pēc to dzimšanas apēda. Šis darbs ir pazīstamākais no 14 Melnajiem gleznojumiem, ko Goja uz savas mājas sienām uzgleznoja laika posmā starp 1819. un 1823. gadu. Pēc Gojas nāves tos pārnesa uz audekla un kopš tā laika tie glabājušies Prado muzejā Madridē.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Quinta del Sordo, ap 1900. gadu

1819. gadā Goja iegādājās māju Mansanaresas upes krastā netālu no Madrides. Māja tika saukta par Quinta del Sordo (kurlā vīra villa). Tā bija divstāvu māja, nosaukta apzīmējot tās iepriekšējo īpašnieku, kurš bijis kurls, lai arī nosaukums atbilda arī Gojam, kurš bija kļuvis kurs pēc 1792. gadā pārslimotā drudža. Starp 1819. un 1823. gadu, kad viņš pameta māju, lai pārceltos uz Bordo, Goja radīja 14 darbu sēriju, kurus viņš ar eļļas krāsu pa tiešo uz mājas sienām. 73 gadu vecumā, pārcietis divas dzīvībai bīstamas slimības, Goja visdrīzāk bija satraucies par savu mirstību un Spānijā notiekošo pilsoņu karu. Lai arī sākotnēji viņš bija izgreznojis māju ar iedvesmojošākiem attēliem, ar laiku viņš tos pārkrāsoja ar ārkārtīgi drūmajām gleznām, ko mūsdienās pazīst ar nosaukumu "Melnie gleznojumi". Tie nekad nav bijušas domātas publiskai izstādīšanai, šie attēli atspoguļo viņa prāta aptumšošanās noskaņu ar vairākām intensīvām ļaunprātības un konfliktu ainām.[3]

Saturns aprij savus bērnus ir satraucošs titāna Saturna portrets, kurā tas apēd vienu no saviem bērniem. Šis bija viens no sešiem darbiem, kas tika uzgleznots Gojas ēdamzāle. Saskaņā ar romiešu mītu (ietekmējoties no sākotnējā sengrieķu mīta), Saturnam tika pareģots, ka viņu no troņa gāzīs viens no viņa dēliem, gluži kā viņš gāza no troņa savu tēvu (Caelus). Lai no tā izvairītos, Saturns savus bērnus apēda tūlīt pēc to dzimšanas. Viņa sieva Ope paslēpa viņu trešo dēlu, Jupiteru, Krētas salā, nododot Saturnu un Jupitera vietā viņam iebarojot autiņos ietītu akmeni. Jupiters galu galā aizvietoja savu tēvu, gluži kā bija pareģots.

Goja saviem Quinta del Sordo radītajiem darbiem nedeva nosaukumus, tie doti pēc viņa nāves[4] un šis darbs pazīstams ar nosaukumiem Saturns, Saturns aprij vienu no saviem dēliem, Saturns aprij savus bērnus vai ar spānisko nosaukumu Saturno devorando a su hijo vai Saturno devorando a un hijo.

Glezna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējo resursu video
smARThistory - Goya's Saturn Devouring One of His Sons[5]

Goja attēlo Saturnu, kas mielojas ar vienu no saviem dēliem. Viņa bērna galva un daļa no kreisās rokas jau ir apēsti. Iespējams, ka apēsta arī labā roka, bet tā var būt arī salocīta ķermeņa priekšā un to tur Saturns ar īkšķiem. Titāns gatavojas veikt vēl vienu kodienu no kreisās rokas; viņš glūn no no tumsas, viņa mute ir atvērta, acis baltas un izplūdušas. Vienīgais spilgtums attēlā nāk no baltās miesas, līķa sarkanajām asinīm un Saturna baltajām dūrēm, kad viņš iespiež pirkstus ķermeņa mugurā. Ir pierādījumi, ka attēlā sākotnēji bijis attēlots titāns ar daļēji erektētu dzimumlocekli,[6] bet, ja tā ir bijis, šī detaļa ir zudusi laika gaitā ejot bojā oriģinālam vai pārnesot to uz audeklu. Saglabātajā gleznā laukums ap Saturna vidukli ir neskaidrs. Tas pat varētu būt ar nolūku pārkrāsots, pirms attēls tika izstādīts publiskai apskatei.[7]

Pārnešana no Quinta del Sordo[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī gleznas nebija domātas publikas apskatei, tie ir nozīmīgi Gojas darbi. Kad Goja 1823. gadā devās paša izvēlētā trimdā uz Franciju, viņš atstāja Quinta del Sordo savam mazdēlam, Mariano. Pēc vairākām īpašnieku maiņām 1874. gadā ēka nonāca beļģu barona Emila d'Erlanžera īpašumā. 70 gadu laikā gleznas uz Quinta del Sordo sienām bija slikti saglabājušās un, lai tās saglabātu, jaunais īpašnieks tās lika pārnest uz audekla. Šis darbs notika Prado muzeja galvenā restauratora Salvadora Martinesa Kuvela uzraudzībā. Pēc to demonstrēšanas Pasaules izstādē Parīzē 1878. gadā d'Erlanžers tās uzdāvināja Spānijas valstij. Laika zoba ietekme uz oriģinālajām gleznām, kopā ar drūpošā ģipša pārnešanu uz audeklu nozīmē, ka lielākai daļa no darbiem bija nepieciešam restaurācija un daļa no detaļām var būt zudusi, bet no visiem šiem darbiem Saturns aprij savus bērnus varētu būt vislabāk saglabājies.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://www.museodelprado.es/en/the-collection/art-work/saturn/18110a75-b0e7-430c-bc73-2a4d55893bd6; pārbaudes datums: 6 novembris 2016.
  2. "These great Cronos swallowed as each came forth from the womb to his mother's knees with this intent, that no other of the proud sons of Heaven should hold the kingly office amongst the deathless gods. For he learned from Earth and starry Heaven that he was destined to be overcome by his own son, strong though he was, through the contriving of great Zeus." - Hesiod «Theogony». Sacred-Texts.com. 2013-08-25. Skatīts: 2013-08-25.
  3. "But never before and never since, as far as we know, has a major, ambitious cycle of paintings been painted with the intention of keeping the pictures an entirely private affair." Licht, 159
  4. Licht, 168
  5. «Goya's Saturn Devouring One of His Sons». smARThistory at Khan Academy. Skatīts: 2012. gada 18. decembris.
  6. Morden and Pulimood in Farthing, 375
  7. Connell, 209

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]