Saturns aprij savus bērnus
| Saturns aprij savus bērnus | |
|---|---|
.jpg) | |
| Mākslinieks |
Fransisko Goja  [1] |
| Gads | 1819-1823 |
| Medijs |
mixed technique, siena, audekls [2] |
| Kustība |
romantisms [3] |
| Izmēri | 143.5 cm (56.5 in)[4] × 81.4 cm (32.0 in)[4] |
| Atrašanās vieta | Prado muzejs |
| Inventāra nr. |
P000763 [5] |
Saturns aprij savus bērnus ir nosaukums, kas dots spāņu mākslinieka Fransisko Gojas gleznai. Saskaņā ar tradicionālo interpretāciju, tas attēlo sengrieķu mītu par titānu Kronu (romiešu versijā Saturns), kurš baidoties, ka viņu no troņa gāzīs paša bērni,[6] visus pēc to dzimšanas apēda. Šis darbs ir pazīstamākais no 14 Melnajiem gleznojumiem, ko Goja uz savas mājas sienām uzgleznoja laika posmā starp 1819. un 1823. gadu. Pēc Gojas nāves tos pārnesa uz audekla un kopš tā laika tie glabājušies Prado muzejā Madridē.
Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1819. gadā Goja iegādājās māju Mansanaresas upes krastā netālu no Madrides. Māja tika saukta par Quinta del Sordo (kurlā vīra villa). Tā bija divstāvu māja, nosaukta, apzīmējot tās iepriekšējo īpašnieku, kurš bijis kurls, lai arī nosaukums atbilda arī Gojam, kurš bija kļuvis kurls pēc 1792. gadā pārslimotā drudža. Starp 1819. un 1823. gadu, kad viņš pameta māju, lai pārceltos uz Bordo, Goja radīja 14 darbu sēriju, kurus viņš ar eļļas krāsu uzgleznoja pa tiešo uz mājas sienām. 73 gadu vecumā, pārcietis divas dzīvībai bīstamas slimības, Goja visdrīzāk bija satraucies par savu mirstību un Spānijā notiekošo pilsoņu karu. Lai arī sākotnēji viņš bija izgreznojis māju ar iedvesmojošākiem attēliem, ar laiku viņš tos pārkrāsoja ar ārkārtīgi drūmajām gleznām, ko mūsdienās pazīst ar nosaukumu "Melnie gleznojumi". Tie nekad nav bijuši domāti publiskai izstādīšanai, šie attēli atspoguļo viņa prāta aptumšošanās noskaņu ar vairākām intensīvām ļaunprātības un konfliktu ainām.[7]
Saturns aprij savus bērnus ir satraucošs titāna Saturna portrets, kurā tas apēd vienu no saviem bērniem. Šis bija viens no sešiem darbiem, kas tika uzgleznots Gojas ēdamzālē. Saskaņā ar romiešu mītu (ietekmējoties no sākotnējā sengrieķu mīta), Saturnam tika pareģots, ka viņu no troņa gāzīs viens no viņa dēliem, gluži kā viņš gāza no troņa savu tēvu (Caelus). Lai no tā izvairītos, Saturns savus bērnus apēda tūlīt pēc to dzimšanas. Viņa sieva Ope paslēpa viņu trešo dēlu, Jupiteru, Krētas salā, nododot Saturnu un Jupitera vietā viņam iebarojot autiņos ietītu akmeni. Jupiters galu galā aizvietoja savu tēvu, gluži kā bija pareģots.
Goja saviem Quinta del Sordo radītajiem darbiem nedeva nosaukumus, tie doti pēc viņa nāves[8] un šis darbs pazīstams ar nosaukumiem Saturns, Saturns aprij vienu no saviem dēliem, Saturns aprij savus bērnus vai ar spānisko nosaukumu Saturno devorando a su hijo vai Saturno devorando a un hijo.
Glezna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 Ārējo resursu video
| |
|---|---|
|
smARThistory - Goya's Saturn Devouring One of His Sons[9] |
Goja attēlo Saturnu, kas mielojas ar vienu no saviem dēliem. Viņa bērna galva un daļa no kreisās rokas jau ir apēsti. Iespējams, ka apēsta arī labā roka, bet tā var būt arī salocīta ķermeņa priekšā un to Saturns tur ar īkšķiem. Titāns gatavojas veikt vēl vienu kodienu no kreisās rokas; viņš glūn no tumsas, viņa mute ir atvērta, acis baltas un izplūdušas. Vienīgais spilgtums attēlā nāk no baltās miesas, līķa sarkanajām asinīm un Saturna baltajām dūrēm, kad viņš iespiež pirkstus ķermeņa mugurā. Ir pierādījumi, ka attēlā sākotnēji bijis attēlots titāns ar daļēji erektētu dzimumlocekli,[10] bet, ja tā ir bijis, šī detaļa ir zudusi, laika gaitā ejot bojā oriģinālam vai pārnesot to uz audeklu. Saglabātajā gleznā laukums ap Saturna vidukli ir neskaidrs. Tas pat varētu būt ar nolūku pārkrāsots, pirms attēls tika izstādīts publiskai apskatei.[11]
Pārnešana no Quinta del Sordo[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai arī gleznas nebija domātas publikas apskatei, tie ir nozīmīgi Gojas darbi. Kad Goja 1823. gadā devās paša izvēlētā trimdā uz Franciju, viņš atstāja Quinta del Sordo savam mazdēlam Mariano. Pēc vairākām īpašnieku maiņām 1874. gadā ēka nonāca beļģu barona Emila d'Erlanžera īpašumā. 70 gadu laikā gleznas uz Quinta del Sordo sienām bija slikti saglabājušās un, lai tās saglabātu, jaunais īpašnieks tās lika pārnest uz audekla. Šis darbs notika Prado muzeja galvenā restauratora Salvadora Martinesa Kuvela uzraudzībā. Pēc to demonstrēšanas Pasaules izstādē Parīzē 1878. gadā d'Erlanžers tās uzdāvināja Spānijas valstij. Laika zoba ietekme uz oriģinālajām gleznām, kopā ar drūpošā ģipša pārnešanu uz audeklu nozīmē, ka lielākai daļa no darbiem bija nepieciešama restaurācija un daļa no detaļām var būt zudusi, bet no visiem šiem darbiem Saturns aprij savus bērnus varētu būt vislabāk saglabājies.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/best-works-of-art-of-all-time-the-critics-picks/; Make Lists, Not War.
- ↑ https://www.museodelprado.es/en/the-collection/art-work/saturn/18110a75-b0e7-430c-bc73-2a4d55893bd6.
- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-iv-1800-present/; Make Lists, Not War; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
- ↑ 4,0 4,1 https://www.museodelprado.es/en/the-collection/art-work/saturn/18110a75-b0e7-430c-bc73-2a4d55893bd6; pārbaudes datums: 6 novembris 2016.
- ↑ https://www.museodelprado.es/en/the-collection/art-work/saturn/18110a75-b0e7-430c-bc73-2a4d55893bd6; pārbaudes datums: 8 decembris 2018.
- ↑ "These great Cronos swallowed as each came forth from the womb to his mother's knees with this intent, that no other of the proud sons of Heaven should hold the kingly office amongst the deathless gods. For he learned from Earth and starry Heaven that he was destined to be overcome by his own son, strong though he was, through the contriving of great Zeus." - Hesiod «Theogony». Sacred-Texts.com. 2013-08-25. Skatīts: 2013-08-25.
- ↑ "But never before and never since, as far as we know, has a major, ambitious cycle of paintings been painted with the intention of keeping the pictures an entirely private affair." Licht, 159
- ↑ Licht, 168
- ↑ «Goya's Saturn Devouring One of His Sons». smARThistory at Khan Academy. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 18. decembris.
- ↑ Morden and Pulimood in Farthing, 375
- ↑ Connell, 209
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Connell, Evan. Francisco Goya: A Life. Counterpoint, 2004. 256. lpp. ISBN 978-1-58243-307-3.
- Licht, Fred. Goya: The Origins of the Modern Temper in Art. Icon, 1983. 288. lpp. ISBN 0-06-430123-0.
- Morden, Karen & Pulimood, Stephen. Stephen Farthing (redaktors) . 1001 Paintings You Must See Before You Die. London : Quintet Publishing Ltd, 2006. ISBN 1-84403-563-8.
- «Saturn Devouring One of His Sons». Museo del Prado. Skatīts: 2007. gada 27. februāris.
- E. Weems. «The Black Paintings: Saturn». Skatīts: 2007. gada 27. februāris.
- Jay Scott Morgan. «The Mystery of Goya's Saturn». New England Review. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 13. decembris. Skatīts: 2007. gada 27. februāris.
- «Goya's Black Paintings». theartworlf. Skatīts: 2007. gada 27. februāris.
- Milko A. García Torres. «Francisco José Goya». Pinacoteca Universal Multimedia (Spanish). Madrid : F & G Editores. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. martā. Skatīts: 2007. gada 27. februāris.
- Hesiod, translated by Hugh G. Evelyn-White. «Theogony». Skatīts: 2013-08-25.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saturns aprij savus bērnus.
|