Saule, Pērkons, Daugava

"Saule, Pērkons, Daugava" ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar pavadījumu. Dziesmas vārdi ir daļa no Raiņa poēmas "Daugava" (1916). Pavadījumu sacerējis komponists Mārtiņš Brauns kā mūziku lugas iestudējumam Valmieras teātrī 1988. gadā (režisors Valentīns Maculēvičs). Dziesma vairākkārt iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā.

Dziesmai ir divas versijas — Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku versija, kurā tiek izpildīti visi panti, un Brauna veidotā Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju versija, kurā 5. pants netiek izpildīts.^[1]

2014. gadā ar Brauna atļauju dziesmai tika radīta versija katalāņu valodā Ara és l'hora (latviešu: "Tagad ir laiks"), kas tikusi oficiāli atzīta par Katalonijas neatkarības kustības himnu. Šai dziesmas versijai ir katalāņu dzejnieka Mikela Marti i Pola (Miquel Martí i Pol) vārdi.^[2]^[3]^[4]^[5]

2018. gadā "Saule, Pērkons, Daugava" ieguva pirmo vietu Radio SWH organizētajā LVtop100 aptaujā.

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saule Latvi sēdināja
Tur, kur gali satiekas
Balta jūra, zaļa zeme
Latvei vārtu atslēdziņa

Latvei vārtu atslēdziņa,
Daugaviņas sargātāja.
sveši ļaudis vārtus lauza
Jūrā krita atslēdziņa.

Zilzibeņu pērkons spēra,
velniem ņēma atslēdziņu.
Nāvi, dzīvi Latve slēdza,
Baltu jūru, zaļu zemi

Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā
Vēji smiltis putināja
ko lai dzēra latvju bērni?

Saule lika Dieviņami,
Lai tas raka Daugaviņu.
Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeņi.

Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja.
Es pamērcu pirkstu galu
Abus jūtu dvēselē.

Nāves ūdens, dzīves ūdens
Abus jūtu dvēselē

Saule mūsu māte —
Daugav — sāpju aukle.
Pērkons velna spērējs
Tas mūsu tēvs.^[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Dziesmas «Saule, Pērkons, Daugava» «aizmirstais pants» skan tikai skolēnu dziesmu svētkos». Lsm.lv. 2017. gada 17. janvāris. Skatīts: 2014. gada 9. septembrī.
↑ «Mārtiņa Brauna «Saule, Pērkons, Daugava» izvēlēta par Katalonijas neatkarības himnu». tvnet.lv. 2014. gada 5. septembris. Skatīts: 2014. gada 5. septembrī.
↑ «Skaņdarbs "Saule. Pērkons. Daugava" kļuvis par Katalonijas neatkarības himnu». Kasjauns.lv. 2014. gada 5. septembris. Skatīts: 2014. gada 5. septembrī.
↑ «Brauna "Saule, Pērkons, Daugava" būs Katalonijas neatkarības himna». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2014. gada 5. septembris. Skatīts: 2014. gada 5. septembrī.
↑ «Katalonijas neatkarības himnai Brauna mūzika». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2014. gada 9. septembris. Skatīts: 2014. gada 9. septembrī.
↑ «www.dziesmas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 16. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Dziesmas «Saule, Pērkons, Daugava» «aizmirstais pants» skan tikai skolēnu dziesmu svētkos». Lsm.lv. 2017. gada 17. janvāris. Skatīts: 2014. gada 9. septembrī.

[2] «Mārtiņa Brauna «Saule, Pērkons, Daugava» izvēlēta par Katalonijas neatkarības himnu». tvnet.lv. 2014. gada 5. septembris. Skatīts: 2014. gada 5. septembrī.

[3] «Skaņdarbs "Saule. Pērkons. Daugava" kļuvis par Katalonijas neatkarības himnu». Kasjauns.lv. 2014. gada 5. septembris. Skatīts: 2014. gada 5. septembrī.

[4] «Brauna "Saule, Pērkons, Daugava" būs Katalonijas neatkarības himna». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2014. gada 5. septembris. Skatīts: 2014. gada 5. septembrī.

[5] «Katalonijas neatkarības himnai Brauna mūzika». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2014. gada 9. septembris. Skatīts: 2014. gada 9. septembrī.

[6] «www.dziesmas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 16. oktobrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]