Pāriet uz saturu

Saules iela (Daugavpils)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ielu Daugavpilī. Par citām jēdziena Saules iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Saules iela
Saules iela
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Daugavpils
Apkaime Centrs
Garums 1350 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Joslu skaits 2
Segums asfalts
Saules iela Vikikrātuvē

Saules iela ir iela Daugavpilī, pilsētas centrā. Saules iela sākas krustojumā ar Daugavas ielu, ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar Stacijas ielu. Iela apbūvēta ar dzīvojamām, sabiedriskām un tirdzniecības ēkām.

Saules ielas garums ir aptuveni 1350 metri. Visā garumā iela ir divu joslu platumā un klāta ar asfalta segumu. Posmā no Vienības ielas līdz Viestura ielai satiksmes kustība Saules ielā atļauta tikai Viestura ielas virzienā, citos posmos kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Saules ielu nekursē.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Skats gar Pēterpils (Saules) ielu 20. gadsimta sākumā

Iela izveidota 19. gadsimta pirmajā pusē. 20. gadsimta sākumā šeit darbojās veikali, izdevniecības, avīžu redakcijas, kinoteātris “Kolizejs”.

Otrā pasaules kara laikā iela stipri cieta no ugunsgrēkiem, vēlāk nodegušo ēku vietā uzbūvēja daudzdzīvokļu mājas. 2016. gadā Saules ielas sākumā tika nojaukti grausti, lai uzbūvētu ēku kompleksu Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolai.[1]

Sākotnējais ielas nosaukums bija Pēterpils iela jeb Pēterburgas iela (krievu: Петербургская улица, no 1914. gada Петроградская улица). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva tagadējo nosaukumu Saules iela,[2] bet 1952. gadā to pārdēvēja par Gogoļa ielu, sakarā ar krievu rakstnieka Nikolaja Gogoļa 100. dzimšanas dienu. Nosaukums "Saules iela" tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.[3]

Saules ielas trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle (uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta Latvijas PSR laikā 1969. gadā), tāpēc ielas brauktuve pie skvēra nedaudz pārvietota uz ziemeļrietumiem. Katedrāles vietā 2003. gadā uzcelta kapela.

Ievērojami objekti

[labot | labot pirmkodu]
Saules iela 37
Saules iela 41
Saules iela 55
Ārējo resursu foto
Iela 1910. gados (1), (2), (3)
  • Nr. 1/3 — sākotnēji pasta ēka, 1920. un 1930. gados — Daugavpils Valsts skolotāju institūta ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[4] Pēc Otrā pasaules kara — Daugavpils Pedagoģiskais institūts, kas tagad zināms kā Daugavpils Universitāte.[1]
  • Nr. 2, 6, 8 — Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola ("Saules skola").[5]
  • Nr. 5 — šeit no 1924. gada atradās ebreju 4. pamatskola,[6] no 1930. gadiem — viens no pilsētas ebreju pamatskolas Nr. 16 korpusiem (no 1936. līdz 1940. gadam — zēnu skola).[7]
  • Nr. 7 — Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde un pilsētas Bērnu un jauniešu centrs "Jaunība".[8]
  • Nr. 12 — šeit 1920. gados atradās ebreju bērnudārzs.[9]
  • Nr. 17a — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[10]
  • Nr. 19 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[11]
  • Nr. 37 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[12]
  • Nr. 38 — kādreizējās I. J. Ošina tirdzniecības skolas ēka,[13] vēlāk ebreju skola (pamatskola Nr. 5, no 1934. gada ebreju ģimnāzija, vēlāk vidusskola),[7] uzcelta 19.—20. gadsimtu mijā, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[14]
  • Nr. 41 — trīsstāvu dzīvojamā ēka jūgendstilā, uzcelta 20. gadsimta sākumā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[15]
  • Nr. 42 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[16]
  • Nr. 49 — neapbūvētais zemesgabals, kur atradās Daugavpils Horālā sinagoga (uzspridzināta 1941. gada 6. jūlijā).[17]
  • Nr. 55 — divstāvu dzīvojamā ēka jūgendstilā, uzcelta 20. gadsimta sākumā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[18]
  • Nr. 57 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[19]
  • Nr. 71 — šeit līdz Otrajam pasaules karam atradās pirtis (Molčanova, vēlāk Ādamsona, 1930. gados arī "Rīgas pirtis").[20]
  • Blakus Saules ielai atrodas Daugavpils Universitāte un Vienības nams.

Ielu savienojumi

[labot | labot pirmkodu]

Saules iela ir savienota ar šādām ielām:

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Daugavpils. Saules ielas 66 pagalma apzaļumošana». Zudusilatvija.lv. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Skatīts: 2025. gada 29. augustā.
  2. ↑ «Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris». Latgales dati. Daugavpils pilsētas valdes lēmums. 1924. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.[novecojusi saite]
  3. ↑ «Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas». Latgales dati. Daugavpils pilsētas domes lēmums. 1991. gada 19. decembrī. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.[novecojusi saite]
  4. ↑ «Pasts, vēlāk skolotāju institūts». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  5. ↑ «Kontakti». MIKC “DDMV Saules skola”. Skatīts: 2025. gada 31. augustā.[novecojusi saite]
  6. ↑ Гесель Маймин. «Казармы в городе». Forums "GoroD" (krievu). Skatīts: 2025. gada 9. septembrī.
  7. 1 2 «Еврейские школы: хронолог». Dvinsker.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. septembrī.
  8. ↑ «Saules iela 7, Daugavpils». Lursoft.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 12. decembrī. Skatīts: 2025. gada 31. augustā.
  9. ↑ Anita Trušele. Bērnu sociālās problēmas un sociālās palīdzības veidošanās Latgalē 20. gs. 20. gados ("Latvijas Arhīvi", 2002. g., 4. izd.). 66. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2025. gada 26. augustā.
  10. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  11. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  12. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  13. ↑ Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год (krievu). Vitebska : Vitebskas guberņas statistikas pārvalde. 1912. 118. lpp. Skatīts: 2025. gada 31. augustā.
  14. ↑ «Ebreju skola». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  15. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  16. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  17. ↑ Гесель Маймин. «Большую хоральную синагогу построили и… взорвали.». Forums "GoroD" (krievu), 2010. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2025. gada 17. jūnijā.
  18. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  19. ↑ «Dzīvojamā ēka». Mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  20. ↑ Гесель Маймин. «Банный король Немцов тоже парил Двинск». Forums "GoroD" (krievu). Skatīts: 2025. gada 31. augustā.