Pāriet uz saturu

Saules kalendārs

Vikipēdijas lapa

Saules kalendārs jeb solārais kalendārs ir laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir tropiskais gads — laika posms, kurā Zeme veic vienu pilnu apriņķojumu ap Sauli (aptuveni 365,24 dienas). Šajā sistēmā kalendārais gads ir saskaņots ar astronomisko gadalaiku maiņu.[1]

Darbības princips

[labot | labot pirmkodu]

Tā kā astronomiskais Saules gads nav izsakāms veselās dienās, solārie kalendāri izmanto interkalāciju — periodisku papildu dienu pievienošanu, lai novērstu kalendāra nobīdi attiecībā pret gadalaikiem. Bez šīs korekcijas kalendārs pakāpeniski zaudētu saikni ar ekvinokcijām un saulgriežiem.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Viens no senākajiem solārajiem kalendāriem tika izveidots Senajā Ēģiptē, kur gads sastāvēja no 365 dienām. Vēlāk šo sistēmu pilnveidoja romieši, ieviešot Jūlija kalendāru, kas paredzēja vienu papildu dienu reizi četros gados (garais gads).

Mūsdienās visā pasaulē visplašāk lietotais solārais kalendārs ir Gregora kalendārs. Tas tika ieviests 1582. gadā kā Jūlija kalendāra uzlabojums, precizējot garo gadu aprēķināšanas noteikumus, lai vēl precīzāk saskaņotu kalendāro gadu ar tropisko gadu.

Citi solārie kalendāri

[labot | labot pirmkodu]

Lai gan Gregora kalendārs ir starptautiskais standarts, vēsturē un atsevišķās kultūrās ir izmantoti arī citi solārie kalendāri:

  • Persiešu kalendārs (Džalali kalendārs) — tiek uzskatīts par vienu no precīzākajiem solārajiem kalendāriem pasaulē.
  • Franču revolūcijas kalendārs — tika izmantots [{Francija|Francijā]] 18. gadsimta beigās.
  • Koptu kalendārs — balstīts uz senās Ēģiptes sistēmu, joprojām tiek izmantots reliģiskām vajadzībām.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Solārais kalendārs» (latviešu). letonika.lv. Skatīts: 2026. gada 7. februārī.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]