Pāriet uz saturu

Sauleszaķis

Vikipēdijas lapa
Sauleszaķi uz mājas sienas

Sauleszaķis (arī sauleszaķītis,[1] saules zaķītis,[2] saules zaķēns, gaismas zaķītis vai gaismas zaķēns[3]) ir optiska parādība, kas rodas, kad saules stari, atstarojoties no gludas vai spīdīgas virsmas, piemēram, spoguļa, stikla vai ūdens virsmas, veido gaismas plankumu uz citas virsmas, piemēram, sienas vai grīdas.[4] Šī parādība parasti ir kustīga, jo atstarojošā virsma vai saules leņķis var mainīties, radot "lēkājoša" gaismas plankuma efektu.[5]

Latviešu valodā termins "sauleszaķis" apvieno vārdu "saule", kas apzīmē gaismas avotu, un "zaķis", kas simbolizē ātru un rotaļīgu kustību, uzsverot parādības dinamisko raksturu.[6] Sauleszaķi bieži sastopami bērnu literatūrā un tautas valodā kā simbols gaismai.[7]

  1. «sauleszaķis | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2025-04-26.
  2. «saules zaķītis | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2025-04-26.
  3. «saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2025-04-26.
  4. E. Fermi, G. Carapella. Optical Phenomena and Light Reflection. Journal of Optical Sciences,, 2005. 112–119.. lpp.
  5. Latvijas Tautas Folkloras Enciklopēdija (2011). "Latvijas Tautas Folkloras Enciklopēdija". "Sauleszaķis" – bērnu un jauniešu literatūrā (Rīga).
  6. J. Āboliņš. Gaismas atstarošana un tās vizuālās sekas. Rīgas Universitātes Fizikas žurnāls, 2008. 233–245.. lpp.
  7. Latvijas Kultūras Institūts. Latviešu bērnu literatūra un gaismas simbolika. Rīga, 2015.