Saulkrastu novads

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Saulkrastu novads (2021))
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Saulkrastu novads (2009—2021).
Saulkrastu novads
Saulkrastu novads karte 2021.png
Saulkrastu novads Saulkrastu novads
Saulkrastu novada karogs Saulkrastu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Saulkrasti
Kopējā platība: 277,8 km2
Iedzīvotāji (2021): 9 230
Blīvums: 29.5 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Normunds Līcis (LRA)
Mājaslapa: saulkrasti.lv

Saulkrastu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Saulkrastu novads un Sējas novads. Robežojas ziemeļos ar Limbažu novadu, austrumos ar Siguldas novadu un dienvidos ar Ādažu novadu. Novada centrs atrodas Saulkrastu pilsētā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā ietverti Saulkrastu pagasts, Saulkrastu pilsēta un Sējas pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saulkrastu novads galvenokārt atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā un Metsepoles līdzenumā, gar jūru rietumos Piejūras zemienes Rīgavas līdzenums. Derīgie izrakteņi — kūdra (Čaganu un Vētras purvi).[1] Ģeoloģiski dominē vidusdevona nogulumi.[2] Augstākais punkts ir Jēņu kalns pie Lojas — 68,8 m. Lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus (gandrīz sakrītošs ar Ādažu poligona robežām), dabas liegums Dzelves-Kroņa purvs, Piejūras dabas parka ziemeļdaļa.

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.[2]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada rietumdaļas upes ir nelielas un visas ietilpst Baltijas jūras baseinā. Lielākās no tām ir jūrā ietekošās Aģe (ar Skultes ostu grīvā),[3] Ķīšupe, Pēterupe, Inčupe, Lilaste un tās baseina Puska un Melnupe. Dienvidaustrumos novads robežojas ar Gauju, no kuras pietekām tam cauri plūst Loja.[2]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielu ezeru novadā nav, lielākais ir Pabažu ezers (0,38 km²). Pie novadu robežas Ādažu novadā — Lilastes ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski novadā dzīvojušas Vidzemes lībiešu ciltis. 13. gadsimtā krustnešu iekarojumu rezultātā novada teritorija nonāca Rīgas arhibīskapijas īpašumā. Pēc Livonijas kara novads nonāca Polijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva Zviedrija. 1721. gadā to pievienoja Krievijas impērijai.[4]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saulkrastu apkaimē atrodas daudzi vasarnīcu ciemati, kuru iedzīvotāju skaits ievērojami atšķiras vasaras un ziemas sezonā. Lielu daļu novada dienvidaustrumu daļā aizņem neapdzīvotais Ādažu poligons.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[5][6]
1. Saulkrasti Pilsēta 3467
2. Zvejniekciems Ciems Saulkrastu 2016
3. Loja Ciems Sējas 382
4. Pabaži Ciems Sējas 366
5. VEF-Biķernieki Ciems Saulkrastu 309
6. Murjāņi Ciems Sējas 299
7. Jubileja Ciems Saulkrastu 137
8. Sēja Ciems Sējas 136
9. Priedes Ciems Saulkrastu 122
10. Roze Ciems Saulkrastu 122

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saulkrastu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[7]
Latvieši (7371)
  
78.4%
Krievi (1348)
  
14.3%
Baltkrievi (156)
  
1.7%
Ukraiņi (152)
  
1.6%
Poļi (100)
  
1.1%
Lietuvieši (50)
  
0.5%
Cita un neizvēlēta (230)
  
2.4%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  314. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  3. Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 613. lpp.
  4. Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
  5. PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  6. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  7. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]