Saulkrastu novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Saulkrastu novads (2009—2021).

Saulkrastu novads
Saulkrastu novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Saulkrasti
Kopējā platība:	277,8 km2
Iedzīvotāji (2021):	9 230
Blīvums:	29.5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Normunds Līcis (LRA)
Mājaslapa:	saulkrasti.lv

Saulkrastu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Saulkrastu novads un Sējas novads. Robežojas ziemeļos ar Limbažu novadu, austrumos ar Siguldas novadu un dienvidos ar Ādažu novadu. Novada centrs atrodas Saulkrastu pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Novadā ietverti Saulkrastu pagasts, Saulkrastu pilsēta un Sējas pagasts.

Daba

Saulkrastu novads galvenokārt atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā un Metsepoles līdzenumā, gar jūru rietumos Piejūras zemienes Rīgavas līdzenums. Derīgie izrakteņi — kūdra (Čaganu un Vētras purvi). Ģeoloģiski dominē vidusdevona nogulumi. Augstākais punkts ir Jēņu kalns pie Lojas — 68,8 m. Lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus (gandrīz sakrītošs ar Ādažu poligona robežām), dabas liegums Dzelves-Kroņa purvs, Piejūras dabas parka ziemeļdaļa.

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.

Upes

Novada rietumdaļas upes ir nelielas un visas ietilpst Baltijas jūras baseinā. Lielākās no tām ir jūrā ietekošās Aģe (ar Skultes ostu grīvā), Ķīšupe, Pēterupe, Inčupe, Lilaste un tās baseina Puska un Melnupe. Dienvidaustrumos novads robežojas ar Gauju, no kuras pietekām tam cauri plūst Loja.

Ezeri

Lielu ezeru novadā nav, lielākais ir Pabažu ezers (0,38 km²). Pie novadu robežas Ādažu novadā — Lilastes ezers.

Vēsture

Vēsturiski novadā dzīvojušas Vidzemes lībiešu ciltis. 13. gadsimtā krustnešu iekarojumu rezultātā novada teritorija nonāca Rīgas arhibīskapijas īpašumā. Pēc Livonijas kara novads nonāca Polijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva Zviedrija. 1721. gadā to pievienoja Krievijas impērijai.

Iedzīvotāji

Saulkrastu apkaimē atrodas daudzi vasarnīcu ciemati, kuru iedzīvotāju skaits ievērojami atšķiras vasaras un ziemas sezonā. Lielu daļu novada dienvidaustrumu daļā aizņem neapdzīvotais Ādažu poligons.

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Saulkrasti	Pilsēta	—	3467
2.	Zvejniekciems	Ciems	Saulkrastu	2016
3.	Loja	Ciems	Sējas	382
4.	Pabaži	Ciems	Sējas	366
5.	VEF-Biķernieki	Ciems	Saulkrastu	309
6.	Murjāņi	Ciems	Sējas	299
7.	Jubileja	Ciems	Saulkrastu	137
8.	Sēja	Ciems	Sējas	136
9.	Priedes	Ciems	Saulkrastu	122
10.	Roze	Ciems	Saulkrastu	122

Nacionālais sastāvs

Saulkrastu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā
Latvieši (7371)			78.4%
Krievi (1348)			14.3%
Baltkrievi (156)			1.7%
Ukraiņi (152)			1.6%
Poļi (100)			1.1%
Lietuvieši (50)			0.5%
Cita un neizvēlēta (230)			2.4%

Attēlu galerija

• 

  Loja pie Murjāņiem

• 

  Murjāņu sporta ģimnāzijas kopmītne

• 

  Inčupes grīva

• 

  Skats no Saulkrastu Baltās kāpas

• 

  Sējas dižozols

• 

  Saulkrastu Mežmuiža