Pāriet uz saturu

Sausais likums ASV

Vikipēdijas lapa
Detroitas policija pārbauda alkohola ražošanas iekārtas nelegālā alus darītavā Sausa likuma laikā

Sausais likums (angļu: Prohibition) ir termins, kas attiecās uz alkohola ražošanas, pārdošanas un izplatīšanas aizliegumu ASV laikā no 1920. līdz 1933. gadam. Šis periods sākās ar 18. Konstitūcijas grozījuma pieņemšanu un tika reglamentēts ar Volsteda likumu (Volstead Act). Sausā likuma ieviešana bija daļa no plašākas morālās un sociālās reformas kustības, kuras mērķis bija mazināt alkohola negatīvo ietekmi uz sabiedrību. Lai gan šis aizliegums sākotnēji bija vērsts uz sociālo labklājību un sabiedrības veselības uzlabošanu, tas izraisīja virkni neparedzētu negatīvu seku, tostarp organizētās noziedzības pieaugumu un sabiedrības pretestību.

Alkoholisko dzērienu lietošana Amerikā ir bijis strīdīgs jautājums jau kopš koloniālā perioda. Masačūsetsas ģenerālpadome 1657. gadā aizliedza pārdot alkoholiskos dzērienus, ieskaitot sidru, lai novērstu indiāņu iedzeršanu. Neilgi pēc tam, kad ASV ieguva neatkarību, Pensilvānijas rietumos notika Viskija sacelšanās, kas bija saistīta ar viskija nodokļu uzlikšanu. Lai gan šie nodokļi galvenokārt tika iekasēti, lai palīdzētu atmaksāt jaunizveidoto valsts parādu, tos atbalstīja arī daži sociālie reformatori, kuri cerēja, ka “grēka nodoklis” veicinās sabiedrības izpratni par alkohola kaitīgo ietekmi. Viskija nodokli atcēla pēc tam, kad 1800. gadā pie varas nāca Tomasa Džefersona Demokrātu-republikāņu partija, kas oponēja Aleksandra Hamiltona Federālistu partijai.[1]

Sausā likuma pirmsākumi meklējami 19. gadsimta otrajā pusē, kad ASV populārā kļuva mērenības kustība (Temperance Movement), kas iestājās pret alkohola pārmērīgu lietošanu. Šīs kustības galvenie atbalstītāji bija reliģiskas grupas un sociālās reformas aktīvisti. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā dažas štatu valdības jau ieviesa vietējos alkohola aizliegumus, līdz jautājums kļuva par nacionālu mērogu.[2]

1917. gadā, kad ASV bija iesaistījusies Pirmajā pasaules karā, Kongress pieņēma 18. Konstitūcijas grozījumu, kas aizliedza alkohola ražošanu, pārdošanu un transportēšanu. Šo lēmumu veicināja uzskats, ka graudus, kas tika izmantoti alkohola ražošanai, labāk izmantot pārtikai karalaikā. 1919. gada 16. janvārī 18. grozījums tika ratificēts, un 1920. gada 17. janvārī tas stājās spēkā kopā ar Volsteda likumu, kas detalizēti noteica tā īstenošanu.

Ietekme uz sabiedrību un ekonomiku

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sausais likums sākotnēji samazināja alkohola patēriņu. Pētījumi liecina, ka alkohola patēriņš samazinājās aptuveni par 30%, un ar alkoholu saistītu slimību un negadījumu skaits būtiski kritās.[3] Tomēr drīz vien sabiedrība sāka meklēt veidus, kā apiet aizliegumu. Parādījās nelegālās alkohola ražošanas un tirdzniecības tīkli jeb bootlegging, kā arī nelegāli bāri – speakeasies, kuru skaits lielajās pilsētās pieauga ģeometriskā progresijā. Piemēram, Ņujorkā vien darbojās aptuveni 30 000 speakeasies. Lai gan likuma mērķis bija uzlabot sabiedrības morāli un veselību, tas veicināja organizētās noziedzības pieaugumu. Izveidojās tādas noziedzīgas grupas kā Ala Kapones vadītā mafija Čikāgā, kas nelegālo alkohola tirgu padarīja par miljardu dolāru vērtu industriju. Turklāt Sausais likums radīja arī milzīgu spiedienu uz tiesu un cietumu sistēmām. Tiesu slodze strauji pieauga, jo tūkstošiem cilvēku tika apsūdzēti alkohola aizlieguma pārkāpumos. Daudzi no tiem bija mazie ražotāji un pārdevēji, kamēr lielās noziedzīgās organizācijas bieži izvairījās no atbildības, pateicoties korupcijai un kukuļiem.

Sausā likuma atcelšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sausā likuma neefektivitāte un sabiedrības neapmierinātība ar tā īstenošanu noveda pie tā pakāpeniskas atcelšanas. 1933. gada 5. decembrī tika ratificēts 21. Konstitūcijas grozījums, kas atcēla 18. grozījumu un izbeidza Sauso likumu. Tas bija pirmais un vienīgais gadījums ASV vēsturē, kad Konstitūcijas grozījums tika atcelts ar citu grozījumu.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]