Savam brālim sargs

Vikipēdijas lapa
Savam brālim sargs
Savam brālim sargs
Grāmatas latviskā izdevuma vāks
Autors(-i) Vladimirs Mihailovs
Oriģinālais
nosaukums
Сторож брату моему
Tulkotājs P. Zirnītis
Ilustrators A. Ļipins
Valsts Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Žanrs(-i) zinātniskā fantastika
Izdevējs Zinātne
Izdota 1976
Izdota latviski 1981
Tips romāns
Lappuses 459
ISBN 5-699-06442-7

"Savam brālim sargs" ir padomju rakstnieka Vladimira Mihailova 1976. gadā sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.

Romāns skar sarežģītas filozofiskas un sociālas problēmas. Šis romāns ir pirmais no autora 70.-80. gados sarakstītās grāmatu sērijas par kapteini Uldemīru.[1] Pirmo divu sērijas grāmatu nosaukumi ir Bībeles citāti. Romāns, starp citu, ir pirmais šāda žanra darbs krievu literatūrā, kurā Vērmahta virsnieks darbojas kā pozitīvs varonis.[2]

Šajā romānā, tāpat kā daudzos citos līdzīga žanra darbos, zinātniskā fantastika kalpo tikai kā notikumu fons, bet galvenie ir cilvēki vai drīzāk viņu uzvedība noteiktās sarežģītās dzīves situācijās. Romāna "Savam brālim sargs" varoņiem ir jāizdara izvēle, vai iedarbojoties uz zvaigzni, kas gatavojas kļūt par supernovu, izglābt savu planētu — Zemi, bet līdz ar to iznīcināt nelielu civilizāciju, kas dzīvo uz planētas, kas ap šo zvaigzni riņķo, vai arī zvaigzni neaiztikt, bet tad cilvēki ies bojā savas eksplodējošās zvaigznes liesmās, un uz Zemi plūdīs nāvējoša starojuma viļņi, izraisot neatgriezenisku katastrofu...

Grāmata latviski izdota 1981. gadā izdevniecībā "Zinātne" P. Zirnīša tulkojumā, sērijā "Fantastikas pasaulē".[3]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāna darbība notiek tālā nākotnē. Uz Zemes izveidojusies taisnīga sabiedrība, kuras locekļi rūpējas viens par otru, kur cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība, un zinātnes un tehnoloģijas progress ir sasniedzis ievērojamus augstumus.

Zemes iedzīvotāji uzzina, ka viena no zvaigznēm, kas pēc kosmiskajiem mērogiem atrodas relatīvi netālu no Zemes (Dāla zvaigzne), neizbēgami kļūs par supernovu, kurai būs ārkārtīgi nelabvēlīga ietekme uz Zemi, jo cietais starojums no Dāla zvaigznes eksplozijas var ļoti kaitīgi ietekmēt visu dzīvo uz Zemes. Taču Zemes iemītnieku rīcībā ir līdzekļi, kas var neitralizēt bīstamo zvaigzni, burtiski iesūknējot to līdztelpā. Iedarboties uz zvaigzni var tikai tiešā tās tuvumā. Problēma ir tā, ka uz Zemes sen pārtraukti starpzvaigžņu lidojumi, jo sabiedrība nevar ļaut cilvēkiem riskēt ar savu dzīvību.

Tiek nolemts, izmantojot Laika dienestu, izveidot zvaigžņu kuģa apkalpi no pagātnes cilvēkiem, turklāt no tādiem, kas tik un tā kaut kādā veidā nomirs. Pēc sabiedrības domām, tas būs humāni un taisnīgi, jo "augšāmcēlies" jebkurā gadījumā neko nezaudē. Lai izvairītos no nevēlamām izmaiņām saistībā ar personas pazušanu, tās vietā pagātnē mirkli pirms cilvēka nāves tiek novietots biorobots — cilvēka precīza kopija. Ar īpašas ierīces — “smalkā sieta” (частого гребня) - palīdzību tiek rūpīgi skenēta visa cilvēces vēsture, meklējot piemērotus cilvēkus ar noteiktu “elastības koeficientu”. Tika atrasts pietiekams cilvēku skaits, bet daži no tiem viena vai otra iemesla dēļ nebija noderīgi. No atlikušajiem pēc viņu apmācības tika izveidota topošās ekspedīcijas apkalpe.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]