Pāriet uz saturu

Savos vārtos iesista bumba

Vikipēdijas lapa
Momenti pēc pašvārtu gūšanas (2023. gada Lietuvas kausa spēle)

Savos vārtos iesista bumba ir situācija, kad spēlētāja darbību rezultātā punkti tiek piešķirti pretinieku komandai, piemēram, futbolā, kad spēlētājs raidījis bumbu savos vārtos.

Dažviet pasaulē šis jēdziens ir kļuvis arī par metaforu jebkurai rīcībai, kas vēršas pret pašu cilvēku vai grupu, kura to veikusi. Dažkārt tam piemīt “poētiskas ironijas” nozīme vai vienkārši ironiska doma, ka cilvēks ir “uzvarējis pats pret sevi”.[1] Piemēram, Ziemeļīrijas konflikta laikā Belfāstā šis jēdziens ieguva specifisku metaforisku nozīmi — ar to apzīmēja improvizētu spridzekli, kas priekšlaicīgi eksplodēja un nogalināja personu, kura to izgatavoja vai rīkojās ar to, lai nodarītu kaitējumu citiem.[2]

Spēlētājs, kurš mēģina apzināti zaudēt spēli, var tīši iesist bumbu savos vārtos.[3] Šāds spēlētājs riskē saņemt disciplinārsodu, tostarp diskvalifikāciju vai aizliegumu piedalīties turpmākajās spēlēs.

Futbols

[labot | labot pirmkodu]

Futbolā pašvārti tiek gūti tad, kad spēlētājs panāk, ka bumba nonāk viņa paša komandas vārtos, tādējādi vārtus ieskaitot pretinieku komandai. Aizsargi bieži cenšas bīstamas bumbas, īpaši centrējumus soda laukumā, “novirzīt aiz muguras” — ar sitienu vai galvu raidīt tās ārpus spēles aiz savas vārtu līnijas. Šādi aizsargs cenšas piešķirt pretiniekam stūra sitienu, nevis ļaut uzbrūkošajiem spēlētājiem izveidot iespēju gūt vārtus. Tādēļ aizsargs var kļūdaini novērtēt situāciju un netīšām raidīt bumbu savos vārtos, īpaši tad, ja viņu "presingo" pretinieku uzbrucēji, kuri citādi varētu gūt vārtus. Lai gan spēlētājam, kura darbības rezultātā gūti pašvārti, statistikas uzskaitē personīgi tiek “ieskaitīti” šie vārti (ar apzīmējumu “(og)” angļu: own goal, kas norāda, ka tie ir pašvārti), taču tie netiek pieskaitīti spēlētāja sezonas vai karjeras gūto vārtu kopskaitam.

Pašlaik Spēles noteikumi paredz, ka pašvārti nevar tikt gūti tieši ar lielāko daļu spēles atsākšanas veidu.[nb 1] Šādā gadījumā uzbrūkošajai komandai tiek piešķirts stūra sitiens. Tas attiecas arī uz sākuma sitienu,[6] atsitienu no vārtiem,[nb 2][nb 3] strīdus bumbu (kopš 2012. gada),[8] iemetienu,[9] stūra sitienu[nb 3][13] un brīvsitienu — gan netiešo, gan tiešo.[14]

Spēles noteikumos nav noteikta īpaša kārtība, kā spēlētājiem tiek piešķirti gūtie vārti, un šādu statistikas datu uzskaite pati par sevi nav obligāta spēles sastāvdaļa.[15] 1997. gadā FIFA izdeva detalizētas vadlīnijas pašvārtu ieskaitīšanai, ņemot vērā pieaugošo komerciālo nozīmi tādai statistikai kā rezultatīvāko spēlētāju balvas un Fantasy football.[15] Vadlīnijās noteikts, ka lēmumu par vārtu autoru pieņem tiesnesis vai, ja tāds ir nozīmēts, spēles komisārs. Tāpat norādīts, ka “aizsarga darbībai jābūt apzinātai, lai viņam tiktu ieskaitīti pašvārti”.[15] Situācijās, kad sitiens pēc novirzīšanās vai rikošeta no aizsarga nonāk vārtos, dažādi avoti vārtus ieskaita uzbrucējam, citi tos uzskata par pašvārtiem, bet vēl citi vērtē, vai sākotnējais sitiens bija mērķēts vārtu rāmī.[15] 2013. gadā izcēlās strīdi, kad Premjerlīga ieskaitīja Timam Hovardam pašvārtus, lai gan bumba vispirms trāpīja pa vārtu stabu, pēc tam atsitās pret viņa muguru un nonāca vārtos.[16]

Lielākās sacensībās var izmantot video atkārtojumu pārbaudi, kas var mainīt vārtu autora noteikšanu, piemēram, Anglijas Premjerlīgas Apšaubāmo vārtu komiteja (Dubious Goals Committee). 2002. gada FIFA Pasaules kausā vieni no Ronaldu astoņiem vārtiem, kas viņam palīdzēja iegūt Zelta buci, sākotnēji tika ieskaitīti kā pašvārti, taču pēc Brazīlijas protesta, lēmums tika mainīts.[17] UEFA vārtu autora pārskatīšanas procedūru oficiāli noformēja 2008. gadā.[18] Kopš 2006. gada Anglijas Futbola līga ļāva vārtus guvušajam klubam pašam nominēt vārtu autoru. Laikraksts The Guardian šo kārtību kritizēja, minot 2002. gada piemēru: “katrs nacionālais laikraksts, ziņu aģentūra un futbola faktu krājums bija vienisprātis, ka Coventry City aizsargs Kalums Deivenports guva pašvārtus pret Burnley. Tomēr The Clarets (Burnley) šos vārtus ieskaitīja Gereta Teilora kontā”.[19]

Visvairāk pašvārtu karjerā ir guvis īru futbolists Ričards Danns — 10 pašvārti. Savukārt klubu rekords pieder Anglijas komandai Everton F.C. Vieni no bēdīgi slavenākajiem pašvārtiem, iespējams, bija Kolumbijas futbolista Andresa Eskobara pašvārti 1994. gada FIFA Pasaules kausā. Kolumbija ar 1–2 zaudēja ASV un tika izslēgta no turnīra. Pēc desmit dienām Eskobars tika nogalināts Medeljinā, iespējams, atriebības dēļ par šo kļūdu.[20]

Tiek uzskatīts, ka ātrākie pašvārti futbola vēsturē tika gūti jau astoņas sekundes pēc spēles sākuma. Tos 1977. gada janvārī spēlē pret Cambridge United guva Torquay United aizsargs Pets Krūzs.[21]

Vēl viens ievērojams pašvārtiem bagāts gadījums notika 1994. gada Karību kausa spēlē starp Barbadosu un Grenādu. Lai iekļūtu nākamajā kārtā, Barbadosai bija nepieciešama uzvara ar vismaz divu vārtu pārsvaru. Spēlei tuvojoties beigām, Barbadosa bija vadībā tikai ar vieniem vārtiem. Tādēļ tā apzināti raidīja bumbu savos vārtos, lai panāktu papildlaiku un iegūtu iespēju tajā gūt vēl vienus vārtus. Neparasto turnīra noteikumu dēļ tas viņiem ne tikai ļautu uzvarēt spēli, bet papildlaikā gūtie vārti būtu vērtēti kā divi gūtie vārti, kas ļautu Barbadosai kvalificēties vārtu starpības ziņā.[22]

Visvairāk pašvārtu vienā spēlē tika gūti mačā, kurā SO Emyrne apzināti guva 149 pašvārtus protestā pret tiesneša lēmumu. Spēle starp SO Emyrne un AS Adema noslēdzās ar rezultātu 149–0, kļūstot par lielāko zaudējumu augstākās līgas spēlē.[23][24]

Hokejs

[labot | labot pirmkodu]

Ja vārtus gūst aizsargājošās komandas spēlētājs, vārtu guvums tiek piešķirts pretinieku komandas pēdējam spēlētājam, kurš pieskāries ripai. Tas ir tāpēc, ka hokejā pašvārti parasti rodas situācijās, kad šī spēlētāja raidītā ripa tiek novirzīta no pretinieka,[nepieciešama atsauce] tomēr šādu kārtību piemēro arī tad, ja ripa nav tikusi novirzīta. Dažkārt vārtus ieskaita pretinieku komandas spēlētājam, kurš atrodas vistuvāk vārtiem, ja tiek noteikts, ka tieši viņš piespiedis pretinieku raidīt ripu savos vārtos. Piespēle pašvārtiem netiek piešķirta, jo starp jebkuru piespēli un vārtu guvumu ripas kontrole ir bijusi aizsargājošās komandas rīcībā. Dažkārt Nacionālajā hokeja līgā spēlētāji ir raidījuši ripu savos tukšajos vārtos — vai nu spēles beigās, vai arī situācijā, kad pretiniekiem bija atliktā soda sankcija. Tieši šāds gadījums noveda pie tā, ka Ņujorkas "Islanders" vārtsargs Billijs Smits kļuva par pirmo vārtsargu NHL vēsturē, kuram tika ieskaitīti gūti vārti. No 20 vārtiem, ko NHL vēsturē guvuši vārtsargi, astoņi faktiski radušies pašvārtu rezultātā.

Paskaidrojošās piezīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Teorētisks izņēmums ir 11 metru soda sitiens;[4] tomēr, tā kā bumba ir jāraida uz priekšu, pašvārti no 11 metru soda sitiena būtu iespējami tikai ārkārtīgi neparastas apstākļu kombinācijas gadījumā.[5]
  2. ↑ Stūra sitiens tiek piešķirts ar nosacījumu, ka bumba pirms nonākšanas vārtos ir atstājusi soda laukumu; pretējā gadījumā atsitiens no vārtiem tiek izpildīts atkārtoti.[7]
  3. 1 2 Šis noteikums tika skaidri iekļauts Spēles noteikumos 2016. gadā,[10][11] pirms tam tas bija oficiāls Starptautiskās Futbola asociācijas valdes (IFAB) skaidrojums.[12]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «own goal». TheFreeDictionary.com (angļu). Skatīts: 2026-08-15.
  2. ↑ «Terrorists killed by their own devices». The Independent (angļu). 1996-02-20. Skatīts: 2026-08-15.
  3. ↑ «Teams kicked out of league after farcical 'own-goal' match». tntsports (angļu). Skatīts: 2026. gada 15. augusts.
  4. ↑ 14. noteikums "Vārtus var gūt tieši no 11 metru soda sitiena"
  5. ↑ Noteikums 14.1 "Spēlētājam, kurš izpilda 11 metru soda sitienu, bumba ir jāraida uz priekšu"
  6. ↑ Noteikums 8.1
  7. ↑ 16. noteikums
  8. ↑ Noteikums 8.2; FIFA Circular 1302 p.3
  9. ↑ 15. noteikums
  10. ↑ Andi Thomas. «The rules of soccer are changing! You can't score an own goal from a corner anymore.». SBNation, 2016. gada 14. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 16. augusts. Skatīts: 2017. gada 15. augusts.
  11. ↑ IFAB. «Revision of The Laws of the Game: Summary of the Law changes for 2016/17 effective from 1 June 2016», April 2016. 53, 55. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 16. augusts.
  12. ↑ «2016–2017 Law Changes for USSF Referees». HVSRA. June 2016. 42, 42. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 16. augusts. Skatīts: 2017. gada 16. augusts.
  13. ↑ 17. noteikums
  14. ↑ Noteikums 13.1
  15. 1 2 3 4 «When Own Goals Don't Really Count». FIFA (angļu). 1997. gada 17. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 16. augustā. Skatīts: 2026. gada 16. augusts.
  16. ↑ «Did Tim Howard deserve an own goal against Manchester City?». SI (en-US). 2024-10-24. Skatīts: 2026-08-16.
  17. ↑ «Eye for goal made Ronaldo a striker to be feared». Reuters (angļu). 2011. gada 14. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. augustā. Skatīts: 2026. gada 16. augusts.
  18. ↑ «UEFA to clarify rules on deflected own goals». ESPN (angļu). 2008. gada 27. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. augustā. Skatīts: 2026. gada 16. augusts.
  19. ↑ Sean Ingle. «Is there really a Dubious Goals Committee?». The Guardian (en-GB), 2006-08-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-08-16.
  20. ↑ Barry Glendenning. «World Cup stunning moments: Andrés Escobar's deadly own goal». The Guardian (en-GB), 2018-04-03. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-08-16.
  21. ↑ Clive Gifford. The Kingfisher football encyclopedia. London : Kingfisher, 2010. 29. lpp. ISBN 978-0-7534-1961-8.
  22. ↑ John Ashdown. «Who are the greatest runners-up ever?». the Guardian (angļu), 2011-05-25. Skatīts: 2026-08-16.
  23. ↑ Greg O'Keeffe. «Did that really happen? AS Adema 149-0 Stade Olympique de l’Emyrne». The New York Times (en-US), 2023-07-15. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2026-08-16.
  24. ↑ Staff. «Team punished for 149-0 own-goal farce». The Guardian (en-GB), 2002-11-29. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2026-08-16.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Savos_vārtos_iesista_bumba&oldid=4520486"