Seši vilājeti
.png)
.JPG)
Seši vilājeti (osmaņu turku: ولايت سته , Vilâyat-ı Sitte) jeb seši armēņu vilājeti (armēņu: այերեն ՀայյՀեեինյրեեինյրեա, Vets' haykakan vilayet'nery) bija Osmaņu impērijas galvenie armēņu apdzīvotie vilājeti (provinces) un kopā veidoja lielāko daļu Rietumarmēnijas. Tie bija Vanas, Erzurumas, Mamuretulazizas, Bitlisas, Dijarbakiras un Sivasas vilājeti. Nevienā no tiem armēņi nebija kopējā vairākumā, taču visos tajos bija atsevišķi rajoni ar armēņu vairākumu.
Nosaukums
[labot | labot pirmkodu]Termins "Seši armēņu vilajeti" bija galvenokārt diplomātisks. Ar to tika apzīmēta teritorija, kurā vairākas lielvaras vēlējās panākt reformas armēņu labā.[1] Tas bija balstīts uz oficiālo tekstu, ko pieņēma Berlīnes līguma, Berlīnes kongresa noslēguma akta 1878. gadā, parakstītāji, LXI pantā: "Cildenā Porta (t.i. Osmaņu Impērijas varas iestādes) apņemas bez turpmākas kavēšanās veikt uzlabojumus un reformas, ko pieprasa vietējās vajadzības armēņu apdzīvotajās provincēs, un garantēt viņu drošību pret čerkesiem un kurdiem."[2]
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Osmaņu impērijas oficiālā iedzīvotāju statistika, 1914. gads[3]
[labot | labot pirmkodu]Oficiālā Osmaņu impērijas iedzīvotāju statistika par 1914. gadu, kas balstījās uz agrāku tautas skaitīšanu, nepietiekami novērtēja etnisko minoritāšu skaitu, tostarp armēņu skaitu. Osmaņu impērijas dati nedefinēja nekādas etniskās grupas, tikai reliģiskās. Tāpēc varas iestāžu saskaitītie "armēņu" iedzīvotāji ietvēra tikai tos etniskos armēņus, kas bija arī Armēņu Apustuliskās baznīcas piekritēji.[4] Etniskie armēņi, kas atzina musulmaņu ticību un kuru skaits līdz tam laikam bija pieaudzis, tika uzskatīti tikai par "musulmaņiem" (nevis par armēņu musulmaņiem vai armēņiem), savukārt armēņu protestanti, tāpat kā Pontijas grieķi, Kaukāza grieķi un lazi, tika uzskatīti par "citiem".
| Etniskās grupas | Bitlisas | Dijarbakiras | Erzurumas | Mamuretulazizas | Sivasas | Vanas | KOPĀ | % |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Musulmaņi | 309 999 | 492 101 | 673 297 | 446 376 | 939 735 | 179 380 | 3 040 888 | 79,6 |
| Armēņi | 119 132 | 65 850 | 136 618 | 87 862 | 151 674 | 67 792 | 628 928 | 16,5 |
| Citi | 4348 | 4020 | 5797 | 4047 | 7173 | 11 969 | 148 354 | 3,9 |
| KOPĀ | 473 479 | 561 971 | 815 712 | 538 285 | 1 169 582 | 259 141 | 3 818 170 | 100 |
Konstantinopoles armēņu patriarhāta 1912. gadā veiktā armēņu rajonu statistiskā analīze
[labot | labot pirmkodu]Analīzē neiekļāva tās provinču daļas, kur armēņu bija pavisam nedaudz.[5] Skaitļus pretinieki apšauba, uzskatot, ka patriarham nebija iespējas iegūt citus skaitļus par nearmēņu iedzīvotājiem kā tikai oficiālos, kuri ir visai atšķirīgi.[6]
| Etniskās grupas | Bitlisas | Dijarbakiras | Erzurumas | Mamuretulazizas | Sivasas | Vanas | KOPĀ | % |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Armēņi | 180 000 | 105 000 | 215 000 | 168 000 | 165 000 | 185 000 | 1 018 000 | 38,9 |
| Turki1 | 48 000 | 72 000 | 265 000 | 182 000 | 192 000 | 47 000 | 806 000 | 30,8 |
| Kurdi2 | 77 000 | 55 000 | 75 000 | 95 000 | 50 000 | 72 000 | 499 000 | 19,1 |
| Citi3 | 30 000 | 64 000 | 48 000 | 5000 | 100 000 | 43 000 | 290 000 | 11,1 |
| KOPĀ | 382,000 | 296,000 | 630,000 | 450,000 | 507,000 | 350,000 | 2,615,000 | 100 |
- 1 Ieskaitot kizilbašus
- 2 Ieskaitot zazus
- 3 Asīrieši (nestorieši, Sīrijas pareizticīgie, haldieši), čerkesi, grieķi, jezīdi, persieši, lazi, čigāni
Lielākās pilsētas 20. gadsimta sākumā[7]
[labot | labot pirmkodu]| Pilsēta | Vilājets | Iedzīvotāji | T.sk. armēņi | % |
|---|---|---|---|---|
| Vana | Vanas vilājets | 40 000 | 25 000 | 62,5% |
| Sivasa | Sivasas vilājets | 60 000 | 30 000 | 50% |
| Erzuruma | Erzurumas vilājets | 60 000 | 15 000 | 25% |
| Mezereha | Mamuretulazizas vilājets | 12 000 | 6000 | 50% |
| Bitlisa | Bitlisas vilājets | 30 000 | 7000 | 23% |
| Dijarbakira | Dijarbakiras vilājets | 150 000 | 45 000 | 33% |
| Arapgira | Mamuretulazizas vilājets | 20 000 | 10 000 | 50% |
| Malatja | Mamuretulazizas vilājets | 40 000 | 20 000 | 50% |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Verheij, Jelle (2012). Jongerden, Joost; Verheij, Jelle (eds.). Social Relations in Ottoman Diyarbekir, 1870–1915. Brill. p. 88. ISBN 9789004225183.
- ↑ Papers Relating to the Foreign Relations of the United States, Transmitted to Congress, With the Annual Message of the President, December 2, 1878. Office of the Historian, U.S. Department of State
- ↑ «1914 Population Statistics». Turkish General Staff. 603–628. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. oktobris. Skatīts: 2011. gada 29. janvāris.
- ↑ Steven T. Katz,The Holocaust in Historical Context, 1994, p. 86
- ↑ «Bryce - The Treatment of Armenians...». www.armenianhouse.org. Skatīts: 2026-04-17.
- ↑ «Wayback Machine». www.hips.hacettepe.edu.tr. Skatīts: 2026-04-17.
- ↑ Hakobyan, Tadevos (1987). Պատմական Հայաստանի քաղաքները (Cities of historic Armenia) (in Armenian). Yerevan: "Hayastan" Publishing.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seši vilājeti.
