Sedimentācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eēlas upes ienestā terigēna materiāla (gaišzilā krāsā) sedimentācija Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem.

Sedimentācija (no latīņu: sedimentum — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos. Nogulumu veidošanās notiek uz sauszemes, upēs, ezeros, jūrās, okeānos daļēji no terigēnā materiāla, kas atnests gatavā veidā, daļēji pateicoties dažādu nešķīstošu savienojumu biogēnai vai hemogēnai nogulsnēšanai ūdens vidē. Ledāju litoģenēzes gadījumā nogulumi veidojas no drupu materiāla ledājos tiem kūstot. Vulkāniskie nogulumi veidojas no lavas, piroklastiskā, hidrotermālā, eksgalatīvā materiāla, kas tiek izmests izvirdumu vai citas vulkāniskās darbības rezultātā.[1]

Nulles sedimentācijas gadījumā nogulumi ūdensbaseinu dibenā neveidojas, jo ūdens kustība ir tik liela, ka neļauj suspendētajām daļiņām nogulsnēties (zemūdens paaugstinājumos un jūru šaurumos). Negatīvās sedimentācijas gadījumā ūdens kustība ir tik liela, ka izskalo nogulsnējušos nogulumiežus.

Sedimentācijas procesus pēta ģeoloģijas nozare sedimentoloģija jeb litoloģija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Геологический словарь, Том второй: Седиментация. Москва, Недра. 1978; 205. lpp