Pāriet uz saturu

Segmutes

Vikipēdijas lapa
Segmutes
Phylactolaemata Allman, 1856
Segmute Plumatella repens
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
NodalījumsBilaterāļi (Bilateria)
ApakšnodalījumsPirmmutnieki (Protostomia)
VirstipsSpirālveidīgie (Lophotrochozoa)
TipsSūneņi (Bryozoa)
KlaseSegmutes (Phylactolaemata)
Segmutes Vikikrātuvē

Segmutes (Phylactolaemata) ir bezmugurkaulnieku sūneņu tipa klase (atsevišķos avotos - apakšklase vai kārta), kuras pārstāvji dzīvo vienīgi saldūdens baseinos. Šo klasi 1856. gadā izveidoja īru biologs Džordžs Džeims Olmens. Segmutes visbiežāk var sastapt stāvošos ūdeņos. Tās klāj zemūdens akmeņus, kā arī piestiprinās pie ūdensaugu peldošo lapu apakšpuses vai arī pie ūdenī iegrimušiem koku zariem. No vairāk kā 5000 mūsdienu sūneņu sugām segmutes pārstāv tikai 74 sugas, no kurām 20 sugas dzīvo Eiropā. Latvijā ir zināmas 8 segmutu sugas. Fosilā veidā šīs klases pārstāvji slikti saglabājas. Tie ir zināmi no perma perioda līdz mūsdienām.

Šai sūneņu klasei taustekļu nesējs (lofofors) ir pakavveidīgs, no kura atiet 20-90 taustekļu, kas apakšējā daļā ir saauguši. Segmutu muti sedz mutes vāciņš - epistoms (no tā arī klases nosaukums). Tiem ir viens celomoduktu pāris.[1] To skelets nav pārkaļķots kā jūras sūneņiem, bet veidots no dažāda blīvuma hitīna. Sakarā ar to šo dzīvnieku kolonijas nav sadalītas un var veidot kārbveida vai zarotas formas. Atsevišķos gadījumos dažas segmutu sugas var veidot kunkuļainus veidojumus ar masu virs 1 kg. Šie dzīvnieki ir pielāgojušies gadalaiku maiņām. Bez vairošanās pumpurojoties un dzimumceļā, rudeņos tie veido ilglaicīgus statoblastus (guļošos pumpurus), kas ļauj tiem sekmīgi pārziemot aukstajās ziemās.

Segmutu klasē ir 1 kārta ar 8 dzimtām:[2]

  • klase: Phylactolaemata Allman, 1856
  • kārta: Plumatellida Pennak, 1953
  1. V. Dogels. Bezmugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1986, 465. lpp.
  2. Marine Species Traits