Pāriet uz saturu

Segorgānu sistēma

Vikipēdijas lapa
Segorgānu sistēma
Cilvēka ādas struktūra
Identifikatori
MeSH D034582
TA98 A16.0.00.001
TA2 7040
TH H3.12.00.0.00001
FMA 72979
Anatomiskā terminoloģija

Segorgānu sistēma (latīņu: systema integumentarium) ir lielākā cilvēka orgānu sistēma,[1][2] kas ietver vairākas savstarpēji saistītas struktūras — ādu, matus vai apmatojumu, nagus, kā arī sviedru un tauku dziedzerus un maņu receptorus. Šī sistēma veido organisma ārējo aizsargslāni, nodrošinot fizisku barjeru pret mehāniskiem bojājumiem, mikroorganismiem un ultravioleto starojumu.[3][4] Segorgānu sistēmai ir vairākas būtiskas fizioloģiskās funkcijas — aizsardzība no vides kaitīgajiem faktoriem, termoregulācija caur svīšanu, ekskrēcija, izvadot noteiktas vielas caur sviedriem, jutība, nodrošinot saskarsmi ar vidi caur tausti, temperatūras un sāpju receptoriem un D vitamīna sintēze,[5] kas tiek ierosināta ultravioletā starojuma ietekmē.

Segorgānu sistēma ir būtiska gan organisma homeostāzes nodrošināšanai, gan imūnās aizsardzības un saziņas procesos.[6][7][8] Tās veselība cieši saistīta ar vispārējo organisma stāvokli, un tai ir arī nozīmīga sociālā un estētiskā funkcija.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Integumentary System». physio-pedia.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  2. «Skin histology». kenhub.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  3. Hani Yousef; Mandy Alhajj; Adegbenro O. Fakoya; Sandeep Sharma. «Anatomy, Skin (Integument), Epidermis». ncbi.nlm.nih.gov (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  4. Wilfredo Lopez-Ojeda; Amarendra Pandey; Mandy Alhajj; Amanda M. Oakley. «Anatomy, Skin (Integument)». ncbi.nlm.nih.gov (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  5. B Lehmann, T Genehr, P Knuschke, J Pietzsch, M Meurer (2001. gada novembris). "UVB-induced conversion of 7-dehydrocholesterol to 1alpha,25-dihydroxyvitamin D3 in an in vitro human skin equivalent model". J Invest Dermatol 117 (5): 1179-85. doi:10.1046/j.0022-202x.2001.01538.x.
  6. Joyce Y. Kim; Harry Dao. «Physiology, Integument». ncbi.nlm.nih.gov (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  7. «Functions of the Integumentary System». open.oregonstate.education (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.
  8. «Functions of the Integumentary System». university.pressbooks.pub (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. jūnijā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]