Pāriet uz saturu

Seidu Keita

Vikipēdijas lapa
Seidu Keita

Keita 2008. gadā
Personas dati
Dzimis1980. gada 16. janvārī (45 gadi)
Dzimšanas vietaBamako, Mali
Augums183 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaPussargs
Jauniešu klubi
1995—1997Valsts karogs: Mali Centre Salif Keita
1997—1999Valsts karogs: Francija Marseille
Profesionālie klubi (dati uz 21.02.2019.)
SezonasKlubsSp(v)†
1999—2000Valsts karogs: Francija Marseille006 00(0)
2000—2002Valsts karogs: Francija Lorient058 00(1)
2002—2007Valsts karogs: Francija Lens157 0(19)
2007—2008Valsts karogs: Spānija Sevilla031 00(4)
2008—2012Valsts karogs: Spānija Barcelona119 0(16)
2012—2013Valsts karogs: Ķīna Dalian Aerbin037 0(10)
2014Valsts karogs: Spānija Valencia011 00(1)
2014—2016Valsts karogs: Itālija Roma046 00(2)
2016—2017Valsts karogs: Katara El Jaish016 00(6)
Kopā481(60)
Nacionālā izlase (dati uz 21.02.2019.)
1999Mali U20
2000—2015Flag of Mali Mali0102 0(25)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos
Keita (vidū) darbībā pret Leverkūzenes "Bayer"

Seidu Keita (franču: Seydou Keita; dzimis 1980. gada 16. janvārī Bamako) ir bijušais Mali futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā. Viņa iesauka ir Seydoubilen ("Sarkanais Seidu"). Keita ir bijušā Āfrikas Gada futbolista Salifa Keitas brāļadēls.[1]

Keita visvairāk spēlēja Lens (piecas sezonas) un Barcelona (četras), izcīnot 14 titulus ar pēdējo klubu pēc līguma noslēgšanas 2008. gadā. Jauniešu karjeru viņš sāka Mali un profesionāļa karjeru Marseļā. Viņa karjera aizveda viņu uz klubiem Francijā, Spānijā, Ķīnā, Itālijā un Katarā.

Keita Mali izlasi pārstāvēja kopš 18 gadu vecuma, piedaloties septiņos Āfrikas Nāciju kausa turnīros un aizvadot 102 mačus.[2] Papildus Mali pilsonībai viņam ir arī Francijas pilsonība.

Karjera klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marseille

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keita ir dzimis Bamako, Mali un 17 gadu vecumā pievienojās Francijas klubam Marseļas "Olympique". Savu trīs gadu laikā viņš galvenokārt spēlēja rezerves komandā.

Keita debitēja Ligue 1 Marseļas komandā 1999. gada 19. septembrī, mājās ar 1:0 uzvarot Troyes AC, aizvadot arī trīs spēles UEFA Čempionu līgas sezonā. 2000. gada vasarā viņš pameta Stade Vélodrome ("Marseille" komandas stadions).

Lorient un Lens

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keita parakstīja līgumu ar FC Lorient, Ligue 2 komandu (37 spēles, vieni vārti), kura 2001. gadā pacēlās uz augstāko līmeni. Nākamajā sezonā viņš spēlēja nedaudz mazāk savainojuma dēļ, pēc kuras komanda "izkrita" no augstākās līgas, bet ieguva Coupe de France, kas ir pirmais kluba vēsturē; viņš finālā pret SC Bastia nospēlēja visas 90 minūtes.[3]

2002. gadā Keita pievienojās citai līgas komandai RC Lens, kļūstot par kapteini[4] un 2006.–2007. gada sezonā guva 13 vārtus, kas bija labākais sasniegums viņa karjerā – palīdzot "Lens" komandai sasniegt piekto pozīciju līgā un sasniegt astotdaļfinālu UEFA kausa izcīņā.

Sevilla

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 11. jūlijā Keita parakstīja četru gadu līgumu ar Sevilla FC par pārejas maksu 4 miljonu eiro apmērā, plus 10–15% kapitāla pieaugumu klubam, ja tas spēlētāju pārdos virs 4 miljoniem eiro.[5][6] Viņš piedalījās abās tā gada Spānijas Superkausa kārtās, kopā ar 6:3 uzvarot Madrides "Real".[7]

Keita 2007.–2008. gadā bija automātiska andalūziešu pirmā izvēle, palīdzot komandai sasniegt piekto pozīciju līgā. 2007. gada 3. novembrī viņš guva vārtus no tālas distances, mājās ar 2:0 uzvarot Madrides "Real"[8] un nospēlēja trīs no deviņiem Čempionu līgas deviņos mačiem, tostarp vienu pret Arsenal, ar 3:1 uzvarot grupu turnīrā mājās, kas bija pretinieku pirmais zaudējums šīs kampaņas laikā.[9]

Barcelona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 26. maijā Keita piekrita četru gadu līgumam ar FC Barcelona, ​​kuri viņu izpirka par 14 miljoniem eiro (dodot "Lens" tiesības saņemt 1,3 miljonus eiro no "Sevilla").[6] Viņš kļuva par pirmo Mali spēlētāju, kurš jebkad pārstāvēja katalāņus, un viņa jaunā cena tika noteikta 90 miljonu eiro apmērā.[10]

Keita oficiāli debitēja "Barcelona" komandā Čempionu līgas kvalifikācijas spēlē pret Polijas Wisła Kraków 2008. gada 13. augustā, mājās uzvarot ar 4:0.[11] 31. datumā viņš debitēja līgā pret CD Numancia, izbraukumā zaudējot ar 0:1, otrā puslaika vidū aizstājot Andresu Injestu.[12]

Keita guva savus pirmos vārtus komandas labā 2008. gada 16. novembrī, uzvarot Recreativo de Huelva ar 2:0.[13][14] Nākamajā nedēļā viņš nospēlēja mājās neizšķirti 1:1 pret Getafe CF;[15] viņš pabeidza savu pirmo sezonu Camp Nou ar 46 oficiālām spēlēm, kurā "Barça" izcīnīja trīs trofejas un nospēlēja 20 minūtes Čempionu līgas finālā, ieņemot Tjerī Anrī vietu, triumfā 2:0 pret Mančestras "United".[16]

2009. gada 25. oktobrī Keita guva savu pirmo hat-trick karjerā, mājās uzvarot Real Zaragoza ar 6:1[17] un aizvadīja 29 spēles, no kurām 23 sāka starta sastāvā un kļuva par savas līgas čempioniem. 2010.–2011. gada kampaņā viņš piedalījās vairāk spēlēs nekā jebkurš cits laukuma spēlētājs un 31. augustā, būdams 31 gadu vecs, pagarināja līgumu, kas viņu saistīja ar klubu līdz 2014. gadam.[18]

Dalian Aerbin

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 7. jūlijā Keita paziņoja, ka pēc četrām sezonām pamet "Barcelona",[19] atsaucoties uz punktu savā līgumā, kas ļauj viņam pamest klubu, lai gan viņam vēl bija palikuši divi gadi. Nākamajā dienā viņš parakstīja līgumu uz divarpus gadiem ar Ķīnas Superlīgas vienību Dalian Aerbin, saņemot 14 miljonus eiro gadā.[20]

Valencia

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 30. janvārī Keita pēc līguma noslēgšanas ar Valencia CF atgriezās Spānijā, 34 gadus vecajam futbolistam piekrītot sešu mēnešu līgumam ar iespēju uz papildu gadu.[21] Viņš debitēja komandas sastāvā 16. februārī, pēdējās 20 minūtēs nomainot Pako Alkaseru, spēlējot 0:0 izbraukumā pret savu bijušo klubu Sevilla.[22] 13. martā, UEFA Eiropas līgas spēlē izbraukumā pret PFC Ludogorets Razgrad, pirmā puslaika vidū viņš tika noraidīts par savām darbībām pret Romānu Bezjaku, kas rezultējās ar 11 metru soda sitienu, bet viņa komanda galu galā uzvarēja ar 3:0[23] un 4:0 divu spēļu summā.

Keita AS Roma sastāvā 2014. gadā

Keita 2014. gada 27. martā guva "Valencia" visu laiku ātrākos vārtus, pēc deviņām sekundēm pret UD Almería.[24] Tomēr viņam savainojuma dēļ nācās pamest laukumu pirmā puslaika beigās, laukuma saimniekiem atspēlējoties un panākot neizšķirtu 2:2.[25]

Roma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 5. jūnijā Keita parakstīja viena gada līgumu ar A sērijas klubu A.S. Roma.[26] Viņš debitēja sacensībās sezonas atklāšanas dienā pret ACF Fiorentina (uzvara 2:0)[27] un 9. novembrī guva savus pirmos vārtus, palīdzot uzvarēt Torino F.C. ar 3:0 Stadio Olimpico.[28]

Keita piekrita jaunam viena gada līgumam 2015. gada starpsezonā.[29]

El Jaish

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keita beidza spēlētāja karjeru 37 gadu vecumā pēc vienas sezonas Kataras Zvaigžņu līgā komandā El Jaish SC.[30]

Karjera izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keita (#12, vidū) ierindā Mali izlasē 2008. gadā

Keita palīdzēja Mali U20 gadiem izlasei ieņemt trešo vietu 1999. gada FIFA Pasaules jaunatnes čempionātā Nigērijā, gūstot vienīgos vārtus[31] pēdējā mačā pret Urugvaju un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju. Viņš debitēja Mali izlasē 2000. gada 9. aprīlī 2002. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Lībiju.[32] Viņš valkāja 12. numura kreklu, pārstāvot valsti sešos Āfrikas Nāciju kausa turnīros: 2010. gadā Angolā viņš guva divus vārtus, abus vārtus gūstot 4-4 grupu turnīra neizšķirtā pret mājiniekiem, kuri 11 minūtes pirms spēles beigām bija vadībā ar 4:0,[33] tomēr viņa valstsvienība nespēja tikt tālāk par grupu turnīru. No 2007. līdz 2008. gadam viņš guva iespaidīgus 8 vārtus 20 starptautiskajās spēlēs no pussarga pozīcijas.

Keita piedalījās arī 2013. gada Āfrikas Nāciju kausa izcīņā Dienvidāfrikā, gūstot vārtus ceturtdaļfinālā, nospēlējot neizšķirti 1:1 pret mājiniekiem, bet izcīnot uzvaru pēcspēles soda sitienu sērijā.[34]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī Keitas tēvocis Salifs Keita bija futbolists. Viņš, cita starpā, spēlēja Saint-Étienne, Marseille, Valencia un Sporting CP, kā arī savulaik tika atzīts par "Āfrikas gada futbolistu".[35]

Keita apprecējās ar Kaboverdes izcelsmes Zubaidu Džonsoni. 2008. gada 12. maijā viņš kļuva par Seviljā dzimušā dēla Mohameda tēvu, kā arī viņam ir vēl trīs bērni, kuri visi dzimuši Barselonā, Katalonijā.[36]

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lorient

Lens

Sevilla

Barcelona

Mali

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Sissoko: Quiero llegar a ser como Viera». Ciberche. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-01-21. Skatīts: 2007-11-03.
  2. ↑ [https://www.rsssf.org/miscellaneous/seykeita-intlg.html «Seydou Ke�ta - Century of International Appearances»]. www.rsssf.org. Skatīts: 2023-10-22.
  3. ↑ «"Bastia 0–1 Lorient"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. februārī. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  4. ↑ «Seydou Keita : « Si le RC Lens me rappelle, j'y retournerai les yeux fermés »». La Voix du Nord (franču). 2012-12-01. Skatīts: 2023-10-22.
  5. ↑ «"El Sevilla ficha al centrocampista Keita"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  6. ↑ 6,0 6,1 «"Arbitration CAS 2010/A/2098 Sevilla FC v. RC Lens, award of 29 November 2010"».
  7. ↑ «SPANISH SUPERCUP: REAL MADRID – SEVILLA (3-5) | Sevilla F.C.». www.sevillafc.es. Skatīts: 2023-10-22.
  8. ↑ «FC Sevilla 2–0 Real Madrid». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  9. ↑ «Unbeaten run ends». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  10. ↑ «Contract details». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  11. ↑ «Barcelona 4–0 Wisla Krakow». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  12. ↑ «Numancia 1–0 Barcelona». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  13. ↑ «More leaders than ever (0–2)».
  14. ↑ «Recreativo Huelva 0–2 Barcelona». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  15. ↑ «Barcelona 1–1 Getafe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  16. ↑ «Barcelona 2-0 Man Utd» (en-GB). 2009-05-27. Skatīts: 2023-10-22.
  17. ↑ «Sensational Barca rediscover form». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. decembrī. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  18. ↑ UEFA.com. «El Barça renueva a Keita hasta 2014 | UEFA Champions League». UEFA.com (spāņu), 2010-08-31. Skatīts: 2023-10-22.
  19. ↑ «Keita announces he won’t be at Barça next season».
  20. ↑ «Dalian Aerbin confirm Seydou Keita signing».
  21. ↑ «Valencia Club de Fútbol». www.valenciacf.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-23. Skatīts: 2023-10-22.
  22. ↑ «"All square at Sevilla"».
  23. ↑ «"Valencia cruise past Ludogrets"».
  24. ↑ MARCA.com. [https://www.marca.com/2014/03/27/futbol/equipos/valencia/1395956968.html «Keita entra en el podio de los goles m�s r�pidos de la Liga»]. MARCA (spāņu). Skatīts: 2023-10-22.
  25. ↑ [https://www.marca.com/eventos/marcador/futbol/2013_14/primera/jornada_30/alm_val/ «Almer�a-Valencia: resumen, goles y resultado - MARCA.com»]. www.marca.com. Skatīts: 2023-10-22.
  26. ↑ «"Seydou Ahmed Keita"».
  27. ↑ «Roma-Fiorentina 2-0, Nainggolan e Gervinho piegano i viola e rispondono alla Juve». la Repubblica (itāļu). 2014-08-30. Skatīts: 2023-10-22.
  28. ↑ «"Roma cruise to easy victory at home to Torino"».
  29. ↑ «"Club statement: Seydou Keita"».
  30. ↑ «"Keita: Barcelona must respect AS Roma"».
  31. ↑ «Seydou Keita». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. septembrī. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  32. ↑ «"Match report: Libya – Mali"».
  33. ↑ «Hosts stunned by fightback». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. novembrī. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  34. ↑ «South Africa 1-1 Mali (aet, 1-3 pens)». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-22.
  35. ↑ «"Seydou Keita se ha forjado un nombre"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. novembrī. Skatīts: 2023. gada 22. oktobrī.
  36. ↑ Host. «Seydou Keita, Barcelona». Muslim Footballers, 2011-07-26. Skatīts: 2023-10-22.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Seidu_Keita&oldid=4104367"