Selkērkšīra
| Selkērkšīra | |
|---|---|
| grāfiste | |
| Selkirkshire Siorrachd Shalcraig | |
|
Sentmēri ezers; Grāfistes padomes ēka Pīblsā; Gelašīlsas centra parks | |
 Selkērkšīras grāfiste Skotijā | |
| Koordinātas: 55°30′N 3°00′W / 55.500°N 3.000°WKoordinātas: 55°30′N 3°00′W / 55.500°N 3.000°W | |
| Valsts |
 Apvienotā Karaliste |
| Zeme |
 Skotija |
| Apgabals | Skotišbordersa |
| Dibināta | 12. gadsimts |
| Likvidēta | 1975 |
| Administratīvais centrs | Selkērka |
| Platība | |
| • apgabals | 692 km2 |
| Maks. augstums | 744 m |
| Iedzīvotāji (2011) | |
| • apgabals | 16 207 |
| • blīvums | 30,2/km² |
| Laika josla | GMT (UTC0) |
| • Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
 Selkērkšīra Vikikrātuvē | |
_-_panoramio.jpg)
Selkērkšīra (angļu: Selkirkshire, skotu gēlu: Siorrachd Shalcraig) ir viena no Skotijas tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst Skotišbordersas pašvaldību apgabalā. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas dienviddaļā un robežojas ziemeļrietumos ar Pīblsšīru, ziemeļos — ar Viduslotjanu, austrumos — ar Roksborošīru, bet dienvidos — ar Damfrīsšīru. Vēsturiski grāfistes galvenā pilsēta bija Selkērka (4 663 iedzīvotāji), bet lielākā pilsēta — Gelašīlsa (10 075 iedzīvotāji).
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka Selkērkas šīra pastāvējusi kopš 12. gadsimta, un tā aizņēma bijušās Tvīddeilas provinces mazāko dienvidu daļu; sākotnēji dēvēta par Etrikforestu (Ettrick Forest, Coille Eadaraig — ‘Etrikas Mežs’). Pirmo šerifu Endrū de Saintonu nozīmēja karalis Viljams Lauva. Līdz pat 1747. gadam, kad ar likumu tika atceltas šerifa amata hereditārās pārmantošanas tiesības, šo amatu ieņēma dažādu dzimtu augstmaņi.
Selkērka par šīras centru tika nozīmēta 1501. gadā, kad karalis Džeimss IV tai piešķīra karaliskā boro hartu, ar ko pilsētai tika oficiāli apstiprinātas šerifa tiesas tiesības un noteikts, ka Selkērka ir vienīgā likumīgā Selkērkšīras grāfistes šerifa rezidences vieta.
Pirms tam šerifa tiesa tika noturēta dažādās vietās un cietokšņos Etrikas meža apkārtnē. Viens no ievērojamākajiem Selkērkas šerifiem bija slavenais skotu rakstnieks sers Valters Skots, kurš no 1799. līdz 1832. gadam strādāja Selkērkas šerifa tiesas ēkā.[1]
1890. gada reformā Selkērkšīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti un tai pievienoja Gelašīlsas pilsētas daļu, kas līdz tam ietilpa Roksborošīrā. 1975. gada administratīvajā reformā Selkērkšīras grāfiste tika likvidēta un to kopā ar nelielām Berikšīras, Viduslotjanas un Roksborošīras teritorijām apvienoja Etrikas un Loderdeilas distriktā, kuru iekļāva Skotišbordersas reģionā.
1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja un Skotišbordersas reģionu reorganizēja par vienotu pašvaldības apgabalu.[2] Atšķirībā no citām Skotijas vēsturiskajām grāfistēm, tā neveido patstāvīgu leitnantūras apgabalu — 1996. gadā tika izveidots apvienotais Roksboro, Etrikas un Loderdeilas leitnantūras apgabals.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ John Gibson Lockhart. Memoirs of the Life of Sir Walter Scott, Bart. (angļu) 1. Edinburgh : Robert Cadell, 1837. 294–298. lpp.
- ↑ "The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996", legislation.gov.uk, The National Archives
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Selkērkšīra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|