Senā baznīcslāvu valoda
| Senā baznīcslāvu valoda ⱄⰾⱁⰲⱑⱀⱐⱄⰽⱏ ⱗⰸⱏⰺⰽⱏ | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Lielmorāvija, Balkānu pussala | |
| Valodas izmiršana: | tikai liturģiskā valoda | |
| Valodu saime: | indoeiropiešu valodas slāvu valodas dienvidslāvu valodas austrumu dienvidslāvu valodas Senā baznīcslāvu valoda | |
| Rakstība: | glagolica, kirilica | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ||
| ISO 639-3: | — | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Senā baznīcslāvu valoda (ⱄⰾⱁⰲⱑⱀⱐⱄⰽⱏ ⱗⰸⱏⰺⰽⱏ) ir pirmā rakstītā slāvu valoda, kuru 9. gadsimta vidū izveidoja svētie Kirils un Metodijs ar mērķi tulkot kristīgo literatūru Lielmorāvijas slāviem. Tās pamatā bija slāvu dialekts, kas tika runāts Soluņas, mūsdienu Saloniku, apkārtnē, kur dzīvoja grieķu un slāvu ciltis. Valoda tika izstrādāta kā misijas rīks kristietības izplatīšanai, īpaši caur Bībeles un liturģisko tekstu tulkojumiem, un tai tika radīts arī īpašs alfabēts — glagolica, vēlāk arī kirilica, kas kļuva par pamatu vairākām slāvu rakstības sistēmām. Senā baznīcslāvu valoda ieņēma centrālu vietu pareizticīgās un daļēji arī katoļu baznīcas liturģijā, kļūstot par baznīcas valodu daudzām slāvu tautām. Tā būtiski ietekmēja slāvu literāro valodu attīstību, tostarp bulgāru, serbu, krievu un citās viduslaiku tradīcijās, un līdz mūsdienām ir saglabājusies baznīcslāvu valodas formā pareizticīgo liturģiskajā praksē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
|