Senākais saprātīgais cilvēks
Senākais saprātīgais cilvēks[1] (latīņu: Homo sapiens idaltu) ir izmirusi saprātīgā cilvēka (Homo sapiens) pasuga vai agrīna anatomiski moderno cilvēku forma, kas dzīvoja aptuveni pirms 160 000—154 000 gadiem Āfrikā. Tā ir zināma pēc fosilijām, kas atrastas Herto apkaimē, Vidējās Avašas ielejā, Afāras ieplakā Etiopijā.
Senāko saprātīgo cilvēku fosilijas atrada 1997. gadā Bouri formācijas Augšējā Herto slānī, bet 2003. gadā tās aprakstīja žurnālā Nature. Vārds “idaltu” afāru valodā nozīmē “vecākais” vai “pirmdzimtais” un norāda uz šo fosiliju nozīmi cilvēka evolūcijas pētniecībā.[2]
Herto atradumos ietilpst divu pieaugušu indivīdu un viena bērna galvaskausi vai to fragmenti. Vislabāk saglabātais pieauguša indivīda galvaskauss parasti tiek apzīmēts ar inventāra numuru BOU-VP-16/1. Šie atradumi atklāšanas laikā tika uzskatīti par vieniem no senākajiem labi datētajiem anatomiski moderno cilvēku fosilajiem pierādījumiem.[3]
Senāko saprātīgo cilvēku taksonomiskais statuss nav viennozīmīgs. Sākotnēji pētnieki šos atradumus klasificēja kā Saprātīgā cilvēka pasugu, jo galvaskausiem ir gan mūsdienīgas, gan arhaiskas pazīmes. Daļa pētnieku tos uzskata par atsevišķu pasugu, citi — par agrīniem anatomiski moderniem cilvēkiem bez atsevišķas pasugas izdalīšanas.
Morfoloģi Senākie saprātīgie cilvēki apvieno mūsdienu cilvēkam raksturīgas pazīmes ar spēcīgāku galvaskausu. Tam ir augsta, noapaļota galvaskausa velve, samazināts sejas prognatisms, salīdzinoši plakana seja un vāji izteikti uzacu loki. Vienlaikus galvaskausa kauli ir biezi, bet forma masīvāka nekā mūsdienu cilvēkiem.
Smadzeņu tilpums Herto cilvēkam tiek lēsts aptuveni mūsdienu cilvēka variācijas robežās. Šī pazīme kopā ar sejas un galvaskausa uzbūvi ļāva pētniekiem fosilijas pieskaitīt Homo sapiens, nevis vēlākajiem arhaiskajiem cilvēkiem vai neandertāliešiem. Herto fosilijām nav raksturīgo neandertāliešu atvasināto pazīmju.
Ar Herto atradumiem saistītajā arheoloģiskajā slānī tika atrasti arī vidējā paleolīta akmens darbarīki un dzīvnieku kauli ar apstrādes pēdām. Tas liecina, ka šīs populācijas pārstāvji izmantoja attīstītas akmens apstrādes tehnoloģijas, medīja vai sadalīja dzīvnieku ķermeņus un bija pielāgojušies Austrumāfrikas pleistocēna vides apstākļiem.[4]
Īpašu uzmanību ir piesaistījušas griezuma un pulēšanas pēdas uz dažiem cilvēku galvaskausiem. Tās parasti netiek skaidrotas kā parasta pārtikas ieguves vai kanibālisma liecība, bet drīzāk kā iespējama pēcnāves ķermeņa apstrāde vai agrīnas rituālas darbības. Šie atradumi tiek uzskatīti par nozīmīgiem cilvēku simboliskās uzvedības un apbedīšanas tradīciju izcelsmes izpētē.
Herto fosilijas ir nozīmīgas arī tādēļ, ka tās aizpildīja būtisku plaisu cilvēka evolūcijas fosilajā ierakstā starp senākām Āfrikas Homo formām un vēlākajiem pilnībā anatomiski modernajiem cilvēkiem. Tās atbalsta uzskatu, ka mūsdienu cilvēka izcelsme ir saistīta ar Āfriku un ka anatomiski moderni cilvēki izveidojās pakāpeniski, saglabājot dažas arhaiskas pazīmes vēl vidējā pleistocēna beigās.
Mūsdienu paleoantropoloģijā Homo sapiens idaltu bieži tiek aplūkots nevis kā atsevišķa evolūcijas līnija, bet kā viena no agrīnākajām zināmajām Homo sapiens populācijām. Šī iemesla dēļ nosaukums tiek lietots gan šaurā taksonomiskā nozīmē, gan plašākā aprakstošā nozīmē, runājot par Herto cilvēku fosilijām.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Par paleoantropoloģijas terminiem
- ↑ «160,000-year-old skulls are oldest anatomically modern humans». University of California, Berkeley. Skatīts: 2026-05-10.
- ↑ «The earliest Homo sapiens — Herto man from Ethiopia». The University Museum, The University of Tokyo. Skatīts: 2026-05-10.
- ↑ «Revisiting Herto: New evidence of Homo sapiens from Ethiopia». United States Geological Survey. Skatīts: 2026-05-10.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senākais saprātīgais cilvēks.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)