Senās Ēģiptes kultūra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Senā Ēģipte ir viena no senākajām civilizācijām Tuvajos Austrumos, kuras sasniegumi būtiski ietekmējuši kultūrprocesus vēsturē. Nozīmīgākie sasniegumi bija apūdeņošanas ierīces, papiruss, Kuģu būve, astronomijas zināšanas, kalendārs, Saules un ūdens pulksteņi, algebra, ģeometrija, aritmētika, anatomija, medicīna, mirušo balzamēšana, Hieroglifiskā rakstība (rodas jau I dinastijas laikā, svarīgs nosacījums stabilas valsts pārvaldes realizēšanai, tika izveidoti valstiskuma pamatprincipi un likumdošana), arhitektūra (unikāla, monomentāla).

Dabas ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvības avots Senajā Ēģiptē bija Nīla. Tā radīja zaļojošu oāzi tuksnešainajā apvidū un ļāva šeit nodarboties ar lauksaimniecību. Blakus atradās tuksnesis, no kura ēģiptieši iemācījās spēju mumificēt, vērojot kā sausais klimats un tuksneša smiltis dabiskā veidā neļāva mirušām būtnēm satrūdēt.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītots ēgiptietis:

  • pārvaldīja hieroglifu mākslu (to varēja apgūt tikai zināms izredzēto slānis, rakstu pratēji bija nepieciešami — nodokļu vācēji, mantziņi valdnieka galmā, galma dzejnieki, armijas rakstveži, celtniecības darbu uzskaitītāji);
  • mācēja rakstīt un lasīt;
  • prata matemātikas pamatus;
  • zināja reliģiskā dzīves principus;
  • zināja Atsevišķus ģeogrāfijas un vēstures elementus;
  • varēja prasmīgi saimniekot.

Zemāko slāņu ģimenes nodeva atvasēm savas zināšanas par savu amatu — par amatniecību un zemkopību. Turīgākie varēja noalgot izglītotu cilvēku, lai tas nodod savas zināšanas atvasei. Pie tempļiem darbojās skolas, kur priesteri sagatavoja savu maiņu. Bet kopējas izglītības sistēmas nebija — priesteri, skolotāji mācīja to, ko katrs uzskatīja par nozīmīgu. 4. g.t. p.m.ē. izveidojās hieroglifi un skaitļu zīmes (izauga no piktogrammām) Tika lietotas arī alfabētiskās formas (24 simboli).

Matemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitļu zīmes Senajā Ēģiptē tapa reizē ar hieroglifisko rakstību. Ēģiptiešu nozīmīgākie sasniegumi:

Astronomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astronomijai ēģiptieši pievērsa lielu uzmanību, lai gan zemes apstrāde vēl bija primitīvā līmenī. Nozīmīgākie sasniegumi:

  • Saules kalendārs.
  • Prasme sastādīt zvaigžņu tabulas, lai noteiktu laiku naktī.
  • Saules pulkstenis laika noteikšanai dienā.
  • Ūdens pulkstenis mērīšanai īsiem laika posmiem.
  • No mūsdienās zināmajām 8 planētām ēģiptieši atklāja 5.

Gads] tika sadalīts 12 mēnešos, katrā pa 30 dienām, atlikušās 5 tika veltītas kādiem dieviem, vēl bija 3 gadalaiki pa 4 mēnešiem. Katrā saistīti ar zemkopja darba ciklu, ko noteica Nīlas uzplūdi, atplūdi un sausuma periods.

Medicīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medicīna tika izzināta no praktiskās ikdienas nepieciešamības. Tajā ietilpa:

  • Dziedniecība;
  • Maģija;
  • Medicīniskā literatūra (liela uzmanība slimību diagnosticēšanai un ārstēšanas paņēmienu aprakstīšanai).

Arhitektūra un māksla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senās Ēģiptes mākslas tradīcijas un celtnieku radošo rokrakstu ievērojuši tuvāku un tālāku zemju mākslinieki līdz pat mūsdienām. Daži no tiem:

Arhitektūra ieņēma pašu nozīmīgāko vietu pārējo mākslu vidū, bet tās neatņemama sastāvdaļa bija tēlotājmāksla. Ēģiptes sakrālā māksla un arhitektūra kalpo mirušo kultam.

Piramīdas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piramīdas ēģiptieši sāka būvēt jau ap 3.gt. p.m.ē. Tās būvēja uz klinšainas pamatnes, kuru pirms tam vajadzēja nolīdzināt. Piramīdas noorientēja uz ziemeļiem un līdz tuvākajām kaļķakmens raktuvēm uzbūvēt ceļu. Sagatavošanas darbi piramīdu celtniecībai prasīja vismaz 10 gadu. Piramīdas galvenā un faktiski vienīgā funkcija bija nodrošināt faraona mūzīgu dzīvošanu pēc nāves.

Piramīdas būvēja no perfekti apstrādātiem, 2,5 tonnas smagiem kaļķakmens kvadrātiem, iekšpusē tām ierīkojot veselu gaiteņu sistēmu, kas savienoja apbedījuma kameru ar pārējām telpām, kas paredzētas nelaiķim līdzi dotajiem priekšmetiem, dārglietām, laupītāju maldināšanai u.c. nolūkiem. Piramīdu būvēšanas laikā to celtnieki tika nošķirti no pārējiem iedzīvotājiem, bet pēc darbu pabeigšanas tika nogalināti, lai neizpaustu slepeno eju un citus noslēpumus.

Piramīdas veidoja celtņu kompleksu, kurā ietilpa:

  • Lūgšanu telpas
  • Tempļi
  • Pagalmi
  • Pavadoņpiramīdas
  • Mastabas (tur apglabā faraona piederošos un galma augstmaņus).

Bija pavisam divi piramīdu veidi:

  • Trijstūrveida (Heposs, "Hefrens”)
  • Pakāpienveida („Džosera”)

Augstākā no visām piramīdām ir Heopsa piramīda, kuras augstums ir 146 metri.

Tempļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Templis bija nozīmīga sakrālā arhitektūras celtne Senajā Ēģiptē. Tur nenotieka publiski dievkalpojumi, bet gan tika izlikti dievu un to līdzinieku attēli, par kuru labsajūtu rūpējās priesteri. Visi tempļi bija samērā līdzīgi, jo to veidolu regulēja kanoni.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]