Pāriet uz saturu

Senžermēna pie Lajē

Vikipēdijas lapa
Senžermēna pie Lajē
komūna Francijā
Saint-Germain-en-Laye
Senžermēna pie Lajē
Ģerbonis: Senžermēna pie Lajē
Ģerbonis
Senžermēna pie Lajē (Francija)
Senžermēna pie Lajē
Senžermēna pie Lajē
Senžermēna pie Lajē (Ildefransa)
Senžermēna pie Lajē
Senžermēna pie Lajē
Senžermēna pie Lajē (Ivelīna)
Senžermēna pie Lajē
Senžermēna pie Lajē
Senžermēna pie Lajē (Eiropa)
Senžermēna pie Lajē
Senžermēna pie Lajē
Koordinātas: 48°53′56″N 2°05′38″E / 48.89889°N 2.09389°E / 48.89889; 2.09389Koordinātas: 48°53′56″N 2°05′38″E / 48.89889°N 2.09389°E / 48.89889; 2.09389
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Ildefransa
Departaments Ivelīna
Apgabals Senžermēnas pie Lajē apgabals
Platība
 • Kopējā 51,94 km2
Augstums 22–107 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 45 286
 • blīvums 871,9/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 78100 & 78112
Senžermēna pie Lajē Vikikrātuvē

Senžermēna pie Lajē (franču: Saint-Germain-en-Laye, izrunā: /sɛ̃ ʒɛʁmɛ̃ ɑ̃ lɛ/) ir pilsēta un komūna Francijā, Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā. Tā ir viena no Parīzes piepilsētām, atrodas 19 km uz rietumiem no Parīzes centra, un ir pazīstama ar savu bagāto vēsturi, kultūras mantojumu un kā bijušo Francijas karaļu rezidenci. Pilsētā atrodas Senžermēnas pils, kas celta 12. gadsimtā un vēsturiski līdz pat 17. gadsimtam kalpojusi kā Francijas monarhu rezidence. Šobrīd pilī atrodas Francijas Nacionālais arheoloģijas muzejs. Senžermēna pie Lajē ir arī slavena ar plašo mežu (Forêt de Saint-Germain), kas ir populāra atpūtas vieta. Mūsdienās komūna ir prestiža dzīvesvieta ar attīstītu infrastruktūru, starptautiskām skolām un labu transporta savienojumu ar Parīzi, tostarp RER A līniju.

Senžermēnas pie Lajē teritorija bijusi apdzīvota jau pirms mūsu ēras, kā to apliecina arheoloģiskie atradumi, kas atrodas mūsdienu Francijas Nacionālajā arheoloģijas muzejā. Teritorija bija daļa no gallu apdzīvotajiem apgabaliem, pirms to iekļāva Romas impērijas sastāvā. Viduslaikos šī vieta kļuva nozīmīga kā stratēģiska apmešanās vieta netālu no Sēnas upes.

Senžermēnas pie Lajē attīstība cieši saistīta ar Senžermēna klosteri, kas tika dibināts 7. gadsimtā un veltīts svētajam Žermēnam no Oseras. Viduslaikos pilsēta kļuva par nozīmīgu reliģisko un tirdzniecības centru. 12. gadsimtā Francijas karalis Luijs VI Resnais lika uzcelt pirmo nocietināto pili, kas vēlāk tika vairākkārt pārbūvēta un paplašināta.

Senžermēnas pils (Château de Saint-Germain-en-Laye) kļuva par vienu no nozīmīgākajām Francijas karaļu rezidencēm. Franču karaļi, sākot ar Luiju IX, regulāri uzturējās šeit, un 16. gadsimtā Anrī II Valuā veica nozīmīgus pārbūves darbus, piešķirot pilij renesanses arhitektūras elementus. Tomēr, kad Versaļas pils kļuva par galveno karaļa rezidenci, Senžermēnas loma samazinājās. Pēc 1688. gada pils kļuva par trimdas vietu Anglijas karalim Džeimsam II Stjuartam, kurš pēc 1688. gada revolūcijas zaudēja troni. Viņš dzīvoja Senžermēnā līdz pat savai nāvei 1701. gadā.

Franču revolūcijas laikā (1789–1799) Senžermēnas pils tika nacionalizēta un izmantota kā militārā kazarma. Klosteris un baznīcas tika bojātas vai slēgtas, un daudzas aristokrātu ģimenes pameta šo teritoriju. Pilsētas politiskā un ekonomiskā loma šajā laikā samazinājās.

Napoleona Bonaparta laikā pils tika izmantota militārām vajadzībām, bet Napoleons III 1862. gadā nolēma izveidot arheoloģijas muzeju Senžermēnas pilī, kas tolaik bija bijusī militārā ieslodzījuma vieta. Pils tika atjaunota un pārveidota, lai tajā varētu izvietot arheoloģiskās kolekcijas, un 1867. gadā tika atklātas pirmās izstāžu zāles.[2] 19. gadsimtā Senžermēna pie Lajē kļuva par prestižu dzīvesvietu. To veicināja dzelzceļa savienojums ar Parīzi, kas tika izveidots 1837. gadā kā pirmais Francijas dzelzceļa maršruts. Pilsēta piesaistīja gan turīgus Parīzes iedzīvotājus, gan māksliniekus un rakstniekus. 20. gadsimtā Senžermēna pie Lajē kļuva par starptautisku pilsētu, piesaistot ārzemju iedzīvotājus un tajā tika izvietotas vēstniecības. 1919. gada 10. septembrī šeit tika parakstīts Senžermēnas līgums, kas pēc Pirmā pasaules kara izbeidza karadarbību starp Austriju un Antanti.

  1. Tautas skaitīšana 2022. Reģioni, departamenti, apgabali, kantoni un komūnas.
  2. «From castle to museum». musee-archeologienationale.fr (angļu). Skatīts: 2025. gada 28. februārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]