Seneka Jaunākais

Vikipēdijas lapa
Seneka Jaunākais
Seneca minor
Seneka Jaunākais
Personīgā informācija
Dzimis ap 4 p.m.ē.
Kordova, Romas impērija
(Karogs: Spānija Spānija)
Miris 65
pie Romas, Romas impērija
(Karogs: Itālija Itālija)
Literārā darbība
Nodarbošanās dramaturgs
Valoda latīņu valoda
Rakstīšanas laiks romiešu literatūras sudraba laikmets
Žanri traģēdija
Slavenākie darbi Mēdeja (Medea)

Seneka (arī Seneka Jaunākais, pilnā vārdā Lūcijs Annejs Seneka (latīņu: Lucius Annaeus Seneca); dzimis ap 4. gadu p.m.ē., miris 65. gadā) bija romiešu stoiķu filozofs, dramaturgs un valstsvīrs.

Dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seneka dzimis Kordovā (mūsdienu Spānijas teritorijā), viņa tēvs Marks (vai Lūcijs) Annejs Seneka jeb Seneka Vecākais bija turīgs orators. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Seneka bijis slimīgs bērns, kurš ticis izglītots retorikā Romā. Tur viņš iepazinies ar stoiķu filozofiju. Slimības dēļ Seneka ārstēšanās nolūkos kādu laiku esot dzīvojis Ēģiptē.

Pēc atgriešanās Seneka uzsācis veiksmīgu advokāta karjeru, taču, nonācis konfliktā ar imperatoru Kaligulu, ap 37. gadu gandrīz ticis nogalināts. Kaligula Seneku pasaudzējis tikai tāpēc, ka domājis, ka viņš tāpat ilgi nedzīvos savas sliktās veselības dēļ. 41. gadā Mesalīna, imperatora Klaudija sieva, panāca laulības pārkāpšanā ar Kaligulas māsu Jūliju Livillu apsūdzētā Senekas izraidīšanu uz Korsiku.

49. gadā Klaudija jaunā sieva Agripīna uzaicināja Seneku atgriezties Romā, lai audzinātu tās dēlu Lūciju Domītiju, kurš 54. gadā kļuva par imperatoru Neronu.

Pirmos valdīšanas gadus Nerons esot pakļāvies Senekas un Seksta Afranija Burra padomiem, taču tad Seneka un Burrs zaudējusi savu ietekmi, un Nerons kļuva par tirānisku valdnieku.

65. gadā Seneka tika apsūdzēts dalībā Pizona sazvērestībā ar mērķi nogalināt Neronu. Nerons bez tiesas sprieduma pavēlēja Senekam izdarīt pašnāvību. Seneka šai pavēlei pakļāvās.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seneka rakstījis filozofiskus darbus (esejas, vēstules, īpaši jāmin "Vēstules Lucīlijam par ētiku"),[1] traģēdijas, viņam pieder arī viens satīrisks darbs un viens meteoroloģiska rakstura darbs. Seneka uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem stoicisma filozofijas pārstāvjiem.

Senekas traģēdijas lielā mērā balstītas sengrieķu dramaturģijas tradīcijās, īpaši liela ir Eiripīda ietekme. Nozīmīga ir arī romiešu autoru - Vergīlija un Ovidija - ietekme. Plaši pazīstams Senekas darbs traģēdija "Mēdeja".

Senekas traģēdijas lielā mērā ietekmēja renesanses laikmeta Eiropas dramaturģiju (Elizabetes laikmeta teātri Lielbritānijā, franču klasicisma dramaturģiju u.c.).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vēstules Lucīlijam par ētiku, tulkojis Ābrams Feldhūns, "Zinātne, 1996" ISBN 5-7966-1109-7