Senie Tuvie Austrumi ir bijis centrāls temats orientālistikā, īpaši kopš 18. un 19. gadsimta, kad Eiropas arheologi, lingvisti un vēsturnieki sāka sistemātiski pētīt šī reģiona rakstu pieminekļus, materiālo kultūru un senos tekstus. Mūsdienās šīs disciplīnas turpina attīstīties senos Tuvos Austrumus pētošās starpdisciplinārās nozares ietvaros, kas starptautiski zināma kā Ancient Near Eastern Studies, aptverot asīrioloģiju, eģiptoloģiju, hetu studijas, Bībeles arheoloģiju un citas saistītās jomas.
↑Fuller, D.Q., Stevens, C.J.(2019)."Between domestication and civilization: the role of agriculture and arboriculture in the emergence of the first urban societies".Veget Hist Archaeobot28: 263–282.doi:10.1007/s00334-019-00727-4.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senie Tuvie Austrumi.
.svg){kind=small}