Senpermas raksts
| Senpermas raksts | ||
|---|---|---|
| Tips | alfabēts | |
| Valodas | Komi valoda | |
| Laika periods | no 14. gadsimta; galvenokārt 14.–17. gadsimtā | |
| Statuss | vēsturiska rakstības sistēma | |
| Raksta virziens | no kreisās uz labo | |
| Izcelsmes rakstība |
Grieķu alfabēts un kirilica → Kirilica → Senpermas raksts | |
| Radniecīgās sistēmas |
Kirilica, grieķu alfabēts | |
| Unicode rangs | Old Permic | |
| ISO 15924 | Perm (227) | |
Komi alfabēts, ko izveidojis Stefans no Permas | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Senpermas raksts jeb aburs bija rakstības sistēma, kas 14. gadsimtā tika izveidota komi valodai. To radīja pareizticīgais misionārs Stefans no Permas, lai tulkotu kristīgos tekstus un izplatītu pareizticību Permas zemē dzīvojošo komi jeb ziriešu vidū.
Senpermas raksts ir viena no senākajām zināmajām rakstības sistēmām somugru valodām Krievijas teritorijā. Tā zīmes veidotas, izmantojot grieķu alfabēta, kirilicas un vietējo grafisko zīmju elementus.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Senpermas raksts tika izveidots 14. gadsimta otrajā pusē, kad Stefans no Permas sāka misionāra darbību starp komi iedzīvotājiem. Tā galvenais mērķis bija kristīgo tekstu tulkošana vietējā valodā, lai reliģiskā mācība būtu saprotama vietējiem iedzīvotājiem.
Raksts tika lietots galvenokārt baznīcas vajadzībām. Ar to tika pierakstītas lūgšanas, liturģiski teksti un citi reliģiska rakstura materiāli. Tas veicināja komi valodas agrīno rakstisko tradīciju un nostiprināja pareizticības izplatību Permas zemē.
Pēc Maskavijas ietekmes nostiprināšanās un krievu valodas lomas pieauguma baznīcā un pārvaldē senpermas raksta lietojums pakāpeniski samazinājās. No 17. gadsimta to aizstāja uz kirilicas pamata veidota komi rakstība.
Rakstības īpatnības
[labot | labot pirmkodu]Senpermas raksts bija alfabētiska rakstības sistēma. Tajā katrai zīmei parasti atbilda noteikta skaņa. Rakstā bija ap 24 pamatzīmēm, kā arī vairākas papildu zīmes un diakritiskie apzīmējumi.
Zīmju grafiskajā veidolā saskatāma saistība ar grieķu alfabētu un kirilicu, tomēr daļa zīmju bija oriģinālas vai saistītas ar vietējām rakstu zīmju tradīcijām. Raksts tika rakstīts no kreisās uz labo pusi.
Nosaukums
[labot | labot pirmkodu]Nosaukums aburs cēlies no pirmajām divām raksta zīmēm — an un bur. Tas pēc uzbūves ir līdzīgs citu alfabētu nosaukumiem, piemēram, vārdam alfabēts, kas radies no grieķu burtiem alfa un beta.
Lietojums
[labot | labot pirmkodu]Senpermas raksts galvenokārt tika lietots reliģiskajā literatūrā. Tas nebija plaši izmantots ikdienas administratīvajā rakstībā, jo šajās jomās dominēja baznīcslāvu valoda un vēlāk krievu valoda.
Līdz mūsdienām saglabājušies tikai nelieli senpermas raksta pieminekļi un atsevišķi teksta fragmenti. Daļa tekstu ir pazīstama vēlākos norakstos vai no baznīcas tradīcijas.
Unicode
[labot | labot pirmkodu]Senpermas raksts ir iekļauts Unicode standartā blokā Old Permic ar kodu diapazonu U+10350–U+1037F. Tā ISO 15924 kods ir Perm.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senpermas raksts.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]| Šis ar rakstību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |