Pāriet uz saturu

Sentkitsa

Vikipēdijas lapa
Sentkitsa
Saint Kitts
Sentkitsa
Sentkitsas dienvidu pussala, tālumā — Nevisa
Sentkitsa (Sentkitsa un Nevisa)
Sentkitsa
Sentkitsa
Sentkitsa (Mazās Antiļu salas)
Sentkitsa
Sentkitsa
Sentkitsa (Karību jūra)
Sentkitsa
Sentkitsa
Ģeogrāfija
Izvietojums Karību jūra
Koordinātas 17°20′N 62°45′W / 17.333°N 62.750°W / 17.333; -62.750Koordinātas: 17°20′N 62°45′W / 17.333°N 62.750°W / 17.333; -62.750
Arhipelāgs Mazās Antiļu salas
Platība 168.92 km²
Garums 29 km
Platums 8 km
Augstākais kalns Liamuiga
1156 m
Administrācija
Karogs: Sentkitsa un Nevisa Sentkitsa un Nevisa
Lielākā pilsēta Bastera
Demogrāfija
Iedzīvotāji 38 138 (2022)
Blīvums 226/km²
Sentkitsa Vikikrātuvē

Sentkitsa (angļu: Saint Kitts), arī Sentkristofera (Saint Christopher), ir sala Karību jūrā, Mazajās Antiļu salās, viena no divām Sentkitsas un Nevisas federatīvo valsti veidojošajām salām, tās lielākā, apdzīvotākā un ekonomiski attīstītākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta ir valsts galvaspilsēta Bastera dienvidrietumu krastā. Galvenā saimniecības nozare ir tūrisms. Brimstonhila cietokšņa nacionālais parks salas rietumu krastā 1999. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā — būvēts 17. gadsimta beigās un ir lielākā no Mazo Antiļu salu fortifikācijas būvēm.

Bijušās cukurniedru plantācijas drupas salas ziemeļos

Sala atrodas Mazo Antiļu salu ziemeļdaļā Aizvēja salās. Tuvākā sala ir Nevisa dienvidaustrumos, no kuras Sentkitsu atdala 3 km platais Nerousa šaurums, bet 13 km uz ziemeļrietumiem atrodas Sintēstatiusas sala. Sala ir vulkāniskas izcelsmes, tās ziemeļos paceļas 1156 m augstais Liamuigas vulkāns. Sala gara un šaura, dienvidaustrumos jūrā iestiepjas 10 km gara šaura vulkāniska pussala. Piekrastē vairākās vietās koraļļu rifi. Valda tropu klimats. Piekrastē lauksaimniecības zemes, bet salas vidienē stāvi ar tropu mežiem apauguši kalni; šeit 2006. gadā izveidots Centrālās mežu rezerves nacionālais parks 51 km² platībā (30 % no salas teritorijas).

Brimstonhila cietoksnis

Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja aravaki un vēlāk karībi, kas salu dēvēja par Liamuigu (Liamuiga). Pirmais no eiropiešiem salu 1493. gadā savas otrās ekspedīcijas laikā atklāja Kristofors Kolumbs un nodēvēja kuģotāju aizgādņa Svētā Kristapa vārdā par San Cristóbal.

Pirmo eiropiešu koloniju salā 1623. gadā izveidoja angļi; tie salas nosaukumu pārlika sev ērtākajā formā par Sentkristoferu (St. Christopher's Island). 1625. gadā koloniju salā izveidoja arī franči. Vietējie iedzīvotāji tika izkauti un angļu un franči salu sadalīja savā starpā — angļi aizņēma salas vidusdaļu, bet franči — abus salas galus. 1629. gadā Spānijas flote ieņēma salu un kolonistus padzina, bet jau 1630. gadā angļu apmetne tika atjaunota. 17. 18. gadsimtā Anglija un Francija pārmaiņus pārvaldīja salu. No 1783. gada Sentkitsa nokļuva Lielbritānijas pārvaldē.

Sākotnēji salā audzēja galvenokārt tabaku, bet no 1640. gadiem attīstījās cukurniedru audzēšana un cukura un ruma ražošana. Darbam plantācijās tika ievesti vergi no Āfrikas un mūsdienās to pēcteči veido lielāko iedzīvotāju daļu. 1834. gadā verdzība tika atcelta, bet kolonijas administrācija spieda formāli brīvos bijušos vergus turpināt darbu plantācijās, pret ko tie sacēlās.

Antigva strauji attīstījās par ienesīgu cukura koloniju. Lielu daļu Antigvas vēstures sala tika uzskatīta par Lielbritānijas "vārtiem uz Karību reģionu". Tā atradās uz galvenajiem kuģošanas maršrutiem starp reģiona ar resursiem bagātajām kolonijām. Cukurniedru plantācijās tika izmantots vergu darbs un 1770. gados vergu skaits sasniedza 37 tūkstošus, bet balto kolonistu salā bija ap 3 tūkstošiem. Biežas bija vergu sacelšanās. 18. gadsimta beigās cukura rūpniecība kļuva mazāk ienesīga, bet 1807. gadā Lielbritānijā tika atcelta verdzība. 1967. gadā Antigva kopā ar Barbudu un Redondu kļuva par Britu Sadraudzības asociēto valsti. Četrus gadus ilgušo piespiedu verdzību dēvēja par «mācekļu sistēmu», un tā tika ieviesta, lai aizsargātu plantāciju īpašniekus no brīvā darbaspēka zaudēšanas.

1883. gadā Sentkitsu, Nevisu un Angilju apvienoja vienā administratīvā vienībā ar pārvaldes centru Sentkitsā. 1971. gadā Angilja pameta šo apvienību pēc 1967. gada 10. jūnija bruņotā reida Sentkitsā.

Cukurniedres bija dominējošā monokultūra salā līdz pat 2005. gadam, kad Netkitsas un Nevisas valdība slēdza cukura industriju sakarā ar Eiropas Savienības plāniem samazināt sukura cenas.

    Ārējās saites

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]